Saeimas komisija atbalsta atlikt debates par Stambulas konvenciju

Vēlāk šis ierosinājums vēl tiks nostiprināts ar Saeimas lēmumu, kas formāli balsos par likuma nodošanu komisijai.

Latvijas palikšanu konvencijā atbalstošā deputāte Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka Saeimai būs jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšanas termiņš parlamenta sēdē. Kalniņa-Lukaševica rosināja atsaukties uz Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumu atstāt šo jautājumu izlemšanai nākamajam Saeimas sasaukumam, līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt nākamā gada 1. novembris, kas būtu pirms pašām šī sasaukuma Saeimas pilnvaru beigām. Nākamās parlamenta vēlēšanas ir plānotas 2026. gada 3. oktobrī.

"Tas nozīmētu, ka šajā sasaukumā padziļinātas debates par Stambulas konvenciju vairs nenotiktu," piebilda Saeimas deputāte.

Iepriekš likums tika skatīts Saeimas Ārlietu komisijā, kur vairākumu veido deputāti no partijām, kuras iepriekš izstāšanos no Stambulas konvencijas atbalstīja. Komisiju vada opozīcijas politiķe Ināra Mūrniece (NA).

Parlaments šodien plkst. 9.30 ārkārtas sēdē lems par Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atdotā Stambulas konvencijas denonsēšanas likuma nodošanu komisijām, liecina parlamenta darba kārtība.

Kā skaidrots parlamenta mājaslapā, ja likums nodots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, parlaments bez debatēm nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus komisijai un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums izskatāms atkārtoti.

Koalīcija turpina savstarpēji plēsties, bet konvencijas jautājumu sliecas skatīt nākamgad

Otrreizējā caurlūkošana notiek, ievērojot kārtību, kādā likumprojektu izskata trešajā lasījumā. Otrreizējās caurlūkošanas laikā parlaments izskata tikai Valsts prezidenta iebildumus un priekšlikumus, kas saistīti ar prezidenta paustajiem iebildumiem. Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme.

30. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Gan daudzas nevalstiskās organizācijas, gan partijas JV un "Progresīvie" iepriekš iesniedza prezidentam aicinājumu šo likumu neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.

Aizvadītajā trešdienā protests pret izstāšanos no konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Šonedēļ gaidāmi atkārtoti protesti.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.