Saeimas deputāti neieklausās uzņēmēju iebildumos un tālāk virza depozīta sistēmas ieviešanu

Galalēmumu šī Saeima gan pieņemt nepagūs, tomēr konceptuāls atbalsts tai ir jāpauž, lai jautājuma izskatīšanu pārņemtu nākamais deputātu sasaukums.

Patlaban Latvijā spēkā ir dalīta atkritumu šķirošanas, ko jau gadiem iecerēts papildināt ar iepakojuma depozītu sistēmu. Tā ļautu iedzīvotājiem izlietoto taru nodot īpašos automātus, pretim saņemot atlīdzību. Ar ieceres ieviešanu dzīve līdz šim gan nav veicies.

Pirms trim gadiem Vides ministrija paziņoja, ka no ieceres ieviest depozīta sistēmu atsakās – investīcijas tajā nebūšot efektīvas. Taču kopš tā laika sabiedriskās domas aptaujas un vairāk nekā 11 000 parakstu portālā "Manabalss.lv" apliecināja iedzīvotāju atbalstu šādai iniciatīvai.

Atbildīgā ministrija kažoku meta uz otru pusi, un pērn iecere atkal atdzīvināta. Darbs pie tās iesprūdis valdības gaiteņos, tāpēc vairāki Nacionālās apvienības deputāti nolēma valdības lēmumu negaidīt un attiecīgo likumprojektu Saeimā iesniedza paši.

Paredzēts, ka depozīta maksa būs 10 centi par vienu iepakojuma vienību. To piemēros dažādu dzērienu PET, stikla un metāla iepakojumam. Taru nododot, patērētājs depozītu saņems atpakaļ.

Sistēmas uzturēšanu plānots nodot privātajam sektoram, un tās izveides izmaksas lēstas 24 līdz 27 miljonu eiro apmērā.

"Tā nav jauna sistēma, bet papildina pašreizējo dalītās atkritumu vākšanas sistēmu. Igaunijas un Lietuvas skaitļi apliecina, ka 90% dzēriena iepakojumu tiek nodoti atpakaļ," min VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis (NA).

Kategoriski pret depozīta sistēmas ieviešanu iestājās uzņēmēji, kuri akcentēja, ka investīcijas nav samērojamas ar ieguvumu un precēm kāps cena. Tas "ManaBalss" iniciatīvā neesot paskaidrots.

"Netika paskaidrots, ka par katru iepakojuma vienību būs jāsamaksā papildu 10 centi. Plus par katru iepakojuma vienību maksās vēl līdz pat pieciem centiem vairāk, kas netiks atgriezta atpakaļ. Tā būs maksa, kas būs iekļauta dzēriena cena," skaidro Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Pret depozīta sistēmas ieviešanu bija arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis. Interesanti, ka viņa partijas biedrs Armands Krauze gan bija citās domās.

"Aizeju uz ezeru. Redzu, ka makšķernieki ir makšķerējuši. Tur mētājās pudeles. Lai kāda šķirošana būtu, viņi nenesīs atpakaļ tās pudeles. Galvenais depozīta sistēmai ir domāt par dabu," min Krauze.

Saeimas tautsaimniecības komisijas deputāti nolēma attiecīgos likumprojektus virzīt apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Ja parlaments tos atbalstīs, nākamajam deputātu sasaukumam būtu jālemj, vai pārņemt šo likumprojektu izskatīšanu.