Saeimas komisijā dalās viedokļi, vai Latvijā atļaut autovadītājiem veikt labo pagriezienu "pie sarkanā"
Saeimas komisijā nav vienprātības par to, vai Latvijā vajadzētu mainīt ceļu satiksmes noteikumus un ļaut autovadītājiem veikt labo pagriezienu pie luksofora sarkanās gaismas, par ko parakstījušies vairāk nekā 10 000 cilvēku, vēsta TV3 Ziņas.
Iniciatīvas iesniedzēji savā pieteikumā uzsver, ka Vācijā, ASV, Kanādā un citās valstīs jau daudzus gadus ir atļauts ar auto pagriezties pie sarkanās gasimas pa labi, ja tas netraucē citiem vadītājiem. Piedāvāts sākt ar izpēti, kuri krustojumi der šādam pagriezienam pie sarkanās gaismas. Paralēli rosināts ieviest jaunu ceļazīmi, kas atļauj šādu pagriezienu, un uzmontēt šīs zīmes uz luksofora stabiem.
"Manuprāt, Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un citviet ir daudz krustojumus, kur drīkst uzstādīt jauno ceļa zīmi, ar zaļo bultu, kura atļaus labo pagriezienu pie sarkanās luksafora gaismas. Kā piemēram, krustojum Pulkveža Brieža ielā pie "Rimi", braucot uz centru. Kopumā – piecas joslas krustojas ar divām joslām, un divas joslas nav noslogotas. Principā, drīkst droši pagriesties pa labi, dodot ceļu gājējiem," skaidorja iniciatīvas iesniedzējs Dmitrijs Mišukovskis.
Kā vienīgo trūkumu iniciatīvas autors min nepieciešamību apmācīt satiksmes dalībniekus, kā rīkoties pie jaunās zīmes. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) gan pret šo ideju ir noraidoša.
"Sastrēgumu stundās būs ārkārtīgi intesīva satiksme, savukārt nakts stundās – tā nav. Diemžēl zīmei nav iespēju atcelt to dažādos laikos, kad tas būtu vajadzīgs, vai tieši otrādi – citos laikos, kad tas nebūtu vajadzīgs. Zīme darbojas nepārtraukti, 24/7!" sacīja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Satiksmes ministrijā aprēķināts, ka caurlaides spēja krustojumiem ar jauno sistēmu palielinātos tikai par 10% , bet otrā svaru kausā ir cilvēku drošība.
"Norvēģijas pētnieki konstatējuši, ka ceļu satiksmes negadījumu (CSN) skaits ar materiāliem zaudējumiem šādos krustojumos palielinās par 10%, bet CSN ar cietušajiem – līdz pat 60%! Īpaši apdraudēti ir gājēji un velosipēdu vadītāji," norāda CSDD pārstāvis Juris Teteris.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātiem par iniciatīvu nebija vienprātības. Daļa uzskata, ka šī ideja nav uztverama nopietni, savukārt Raivim Dzintaram un Vitālijam Orlovam šķita, ka to derētu papētīt dziļāk.
"Kāpēc tas tomēr darbojas Polijā? Mum jābūt informācijai, lai pieņemtu galējo lēmumu, uzskatu, ka jāturpina skatīt," neizpratnē bija Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs ("Saskaņa").
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēmusi turpināt diskusiju šo jautājumu nodot Tautsaimniecības komisijai, lai tā šo iniciatīvu pēta padziļinātāk.
Satiksmes eksperts un raidījuma "Zebra" vadītājs Pauls Timrots ir pārliecināts, ka iniciatīva nav pārdomāta un’, to ieviešot, būs vairāk problēmu, nekā labuma.
"21.gadsimtā mēģināt iztikt ar kartona bultiņām pie staba – tas nav risinājums! Ja krustojums ir tāds, kur var taisīt labo pie sarkanā, vienkārši jāpieliek lampiņa, papildsekcija. Pareizi? Kāpēc cīnāmies par jaunu likumu, kas ļautu ietaupīt ko – lampiņas un attīstīt kartona plāksnītes ar zaļu bultiņu? Tas ir aizkustinoši!"
Jāpiebilst, ka kaimiņvalstī Lietuvā labais pagrieziens pie sarkanās gaismas bija atļauts vairākus gadus, taču, ņemot vērā apdraudējumus gājējiem, tomēr atcelts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
