Saimniecībā Kocēnu novadā audzē pūkainos Angoras trušus
Lieldienas nav iedomājamas bez olu krāsošanas un ēšanas, pūpoliem un arī trušiem, kas ir kļuvuši par šo svētku simbolu.
Kocēnu novadā vienā no lielākajām trušu saimniecībām audzē Angoras trušus. Turklāt nesen tur tiek radīta ļoti neparasta šķirne.
Truši nesēž visu laiku savos būros – ik pa laikam viņi tiek vesti arī pastaigās, stāsta Inguna Valdmane, kura saimnieko Dikļu pagastā. Kopumā viņai ir 300 trušu, no tiem 45 ir Angoras šķirnes trusīši. Tā ir ļoti vērtīga šķirne, ko speciāli audzē to garā un pūkainā kažoka dēļ, no kā iegūst tā saukto Angoras vilnu – ļoti, ļoti mīkstu.
Vizuāli šie truši šķiet ļoti masīvi – to garais un pūkainais apmatojums var sasniegt līdz pat 25 cm garumu. Taču, ja šo rotu nocērp, izrādās, ka zem kažociņa slēpjas pavisam nelieli trusīši, kuru svars ir vidēji divi līdz pieci kilogrami.
Staigāt ar šādu rotu vilnas veidolā neesot grūti, ir tikai viens nosacījums – pēc trim mēnešiem Angoras trusim vilna obligāti tiek cirpta.
"Kažoks aug trīs mēnešus, un pēc trim mēnešiem trusis to vilnu met nost. Un, ja to vilnu nesavāc, rodas problēmas: tā saveļas, safilcējas, trusim grūti ēst un dzīvot," stāsta trušu audzētāja, "Mežiņu" saimniece Inguna Valdmane.
Ar truškopību Ingunas ģimene nodarbojas jau 12 gadus. Šī šķirne pievilināja ar vilnas apstrādi.
"No bērnības man omīte mācēja adīt, man ļoti patīk visādi rokdarbi. Kad uzzināju, ka ir trusis, no kura var iegūt vilnu, man ļoti gribējās to pamēģināt. Pagāja ilgs laiks, kad saņēmos tam trusim, jo nebija viegli: darba daudz, kā arī zini, ka šis trusis paprasa arī no tevis daudz rūpju – gan vilnas ieguve, gan uzturēšana," stāsta trušu audzētāja.
Šīs rūpes nes arī savus augļus, ne tikai pateicoties pašai vilnai. Nesen "Mežiņos" tika radīta arī jaunā un neparastā trušu šķirne.
"Kuri dēj olas… Šī trušu šķirne ir ļoti cimperlīga, tā ir ļoti uzmanīgi jāaudzē, jo olu dēšana notiek ļoti īsu brīdi. Tā ir dažas dienas, tāpēc truši pirms Lieldienām jātur aukstumā, lai nesāk dēt par ātru. Šīs ir pēdējās dienas pirms Lieldienām, un mēs vācam jau pirmās oliņas. Tās ir ļoti līdzīgas vistu oliņām," norāda Inguna.
Interesanti, ka olu krāsa ir atkarīga no tā, kādā krāsā ir pats trusis. "Tās dzeltenās dēj galīgi balts trusis. Lūk tā… Tā mēs turpināsim šo darbu arī līdz nākamajam gadam. Šīs olas liksim inkubatorā un skatīsimies, kas no tā rodas, jo eksperimenti turpinās," saka Inguna.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
