Sarežģītā situācijā atkal nonācis gambiešu jaunietis, kuram pirms diviem gadiem Latvijā piešķīra termiņuzturēšanās atļauju

Džallo aizbildņu ģimene izmisīgi meklē legālu risinājumu, kā jaunietim dot iespēju sevi uzturēt, dzīvojot Latvijā.

Gambietis Džallo Abduls 16 gadu vecumā uz Latviju atceļoja, cerēdams iekļūt futbola skolā. Valsts viņu vēlējās izraidīt, taču pa to laiku puisis jau bija nonācis aizbildņu ģimenē. Ar tās centieniem īsi pirms pilngadības sasniegšanas –  pirms diviem gadiem – Džallo te ieguva termiņuzturēšanās atļauju. Tā viņam piešķirta, pamatojoties uz to, ka viņš šeit apmeklē skolu.

Nu jau Džallo ir 20 gadu. Viņš aizvien mācās vakarskolā un joprojām dzīvo Ēsteres Zemītes ģimenē.

"Viņš, protams, jūtas pieaudzis, grib būt patstāvīgs, neatkarīgs un gribētu strādāt, lai var sevi uzturēt. Bet viņš nedrīkst strādāt, jo viņam ir termiņuzturēšanās atļauja, un viņš ir vidusskolas audzēknis," skaidro Zemīte.

Kameru priekšā Džallo gan negribēja runāt.

"Pēc tās publicitātes viņam bija daudz dažādi komentāri uz ielas, nāk cilvēki klāt, izsaka komentārus, ne tikai sliktus, bet tomēr. Viņam visu laiku pievērš uzmanību, viņš to nevēlas," bilst Zemīte.

Likuma priekšā Ēstere par Džallo aizbildi skaitījās līdz viņa pilngadībai, taču realitātē puisis ar viņas ģimeni jau ir saaudzis, joprojām pie viņiem dzīvo.

"Es jūtos, protams, atbildīga par viņu, viņa drošību, par viņa veselību, par viņa nākotni. Viņš ir dzīvojis manā ģimenē vairāk nekā divus gadus, un es kā cilvēks jūtos atbildīga. Es saprotu, ka juridiski man ar viņu nekādas saistības vairs nav, bet es kā cilvēks esmu atbildīga pret viņu. Bet viņš negrib dzīvot uz mana rēķina, viņš grib būt arī palīgs, pilntiesīgs šīs sabiedrības loceklis," saka Zemīte.

Problēma tāda, ka termiņuzturēšanās atļauju Džallo ieguvis uz mācību pamata, tādēļ, lai te varētu legāli strādāt – viņam būtu jāiegūst darba atļauja. Taču tas nevar būt darbs par minimālo algu, jo likums nosaka, ka ārzemnieki Latvijā drīkst strādāt vien pēc darba devēja izsaukuma, un algai jāsasniedz vismaz 960 eiro – jeb iepriekšējā gada vidējā alga valstī.

Ēstere pati strādā bērnu namā, un tikai ar viņas algu uzturēt vēl vienu pieaugušu cilvēku ir sarežģīti.

"Man alga ir 680 eiro pirms nodokļu nomaksas, tā kā arī uzturēšanai tā ir ļoti neliela summa, un man ir vēl divi nepilngadīgi bērni. Gribētos saredzēt to perspektīvu, kā valsts iesaistās, atbalsts, palīdzība," norāda Zemīte.

Īstermiņa risinājums būtu, ja atrastos darba devējs, kurš būtu gatavs puisi nodarbināt par likumā noteikto atalgojumu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) norāda, ka iesaka šādā situācijā mainīt uzturēšanās pamatojumu.

PMLP pārstāvis Ģirts Pommers skaidro: "Galvenais ir jābūt iemeslam, lai legāli atrastos mūsu valstī, ir jābūt šai te atļaujai. Tiklīdz ir saņemta šī atļauja, nu, piemēram, ar mācībām vidusskolā, jau nākamajā dienā šī persona var kārtot visas formalitātes, lai tiktu pie šīs te atļaujas saistībā ar nodarbinātību."

Bažas gan esot par to, kas notiktu, ka kāds darba devējs Džallo pieņemtu darbā vien uz pārbaudes laiku un pēc tam darbu uzteiktu. Tad viņam vairs nebūtu pamats uzturēties Latvijā un jaunieti varētu izraidīt. Tādēļ Ēsteres ģimene sagatavojusi vēstules iekšlietu un labklājības ministriem, kā arī Saeimas deputātiem, lai palīdzētu situāciju noregulēt.