Seši vai septiņi? Pedagogu arodbiedrība neatbalsta skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā
Izglītības ministrijas iecerei skolas gaitas bērniem likt sākt no sešu gadu vecuma joprojām nav vienprātīga atbalsta. Lai gan skolu direktori tai sacījuši jāvārdu, pret to iebilst skolotāju arodbiedrība.
Jaunajai kārtībai jāsāk darboties jau nākamajā mācību gadā. Taču pret šiem plāniem arvien iebilst arī daudz vecāku. Savākti 10 000 parakstu, kurus plānots iesniegt Saeimā.
Iecere sākt skolu no sešu gadu vecuma nākusi roku rokā līdz ar izglītības satura reformu. Izglītības un zinātnes ministrija uzskaita ieguvumus – šajā vecumā bērniem mācīšanās vedas viegli, turklāt jaunieši agrāk varēs pamest skolas solu, nevis tajā sēdēt vēl 19 gadu vecumā. Gan vecāki, gan mācībspēki ideju uzlūko ar šaubām – vai skolas ir gatavas ir šādai reformai. Atbilžu uz jautājumiem ir par maz, tāpēc pedagogu arodbiedrība iebilst pret piedāvājumu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) piekrīt arī Neatkarīgā izglītības biedrība, kura portālā "manabalss.lv" savāca nepieciešamos 10 000 parakstus pret šo ieceri un grasās tos iesniegt Saeimā.
Es pieņemu, ka ilgākā periodā vidi varētu sakārtot, un tad mēs dabiskā veidā nonāktu līdz tam, ka izglītība būtu nodrošināta valstiski vienota no pusotra līdz 18 gadiem. Šobrīd lietas tiek sasteigtas.
Savukārt Izglītības vadītāju asociācija pauž atbalstu ministrijas priekšlikumam. Domas dalās arī starp skolu direktoriem. Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors uzskata, ka sešgadniekiem ir visas dotības mācīties, ja vien viņiem sarūpēta speciāla vide un rīki. Ģimnāzijā jau piecus gadus mācās arī sešgadīgie.
Tur ir speciāli izveidoti kabineti, kas piemēroti tieši sešgadnieku vajadzībām. Viņi ar prieku un aktīvi mācās, pirmie jau mācās piektajā klasē, viņiem ir veiksmes, radoši projekti. Viņiem joprojām ir prieks no mācībām.
Turpretī Juglas vidusskolas direktore, kur arī sešgadnieki jau mācās speciālā programmā, nesaredz reformas gatavību. Jau pašlaik vecākiem ir dota iespēja izvēlēties, no kāda vecuma viņu bērns sāks mācības un vairāki sāk iet skolā sešu gadu vecumā, tomēr ne visi tam ir gatavi.
Nemāku jums pateikt, cik gatava ir šī reforma. Mēs skaidri zinām, ka šie bērni paliks tur, kur viņi ir. Ja viņus tikai pārsauc par pirmo klasi, viņiem nekas nemainās. Ja mainīs programmu, jāmācās pedagogiem un jāsaprot, kā reforma notiks.
Ieceres pretinieki pieprasa, lai pirms reformas plānotās ieviešanas nākamajā mācību gadā, jābūt pārliecībai par mācību līdzekļu nodrošinājumu, vides un infrastruktūras piemērotību, bērnu sociāli emocionālās sagatavotības izvērtējumu un pētījumiem par labo pieredzi citās Eiropas valstīs. Ministrija sola, ka plānotais 1. klasē apgūstamais mācību saturs tiks veidots atbilstoši šā bērnu vecumposma īpatnībām – sešgadniekiem nebūs jāmācās tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni. Atbildes uz visām neskaidrībām tikšot dotas.
Izstrādājot standartu, diskusijas turpināsies. Tas ir normāls process, kad mēs apspriežam katru uzdevumu, katru pasākumu, kas tiek pieņemts normatīvo aktu veidā.
Vienlaikus šai reformai turpinās skolu tīkla sakārtošana. Šogad paredzēts slēgt septiņas, bet reorganizēt 25 skolas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
