Sievietes bankas kontā rezervēti 1400 eiro, veikti 40 mistiski pirkumi! Ekspertu padomi, kā neiekļūt krāpnieku lamatās
Janvāra sākumā Skaties.lv lasītāja Marta saskārusies ar nepatīkamu pārsteigumu. Pieslēdzoties internetbankai, viņas uzmanību piesaistījis rezervētais maksājums aptuveni 1 400 eiro apmērā.
Pārsteigumu vēl liekāku raisījis fakts, ka summu sastāda 40 pirkumi interneta veikalā "AliExpress", kas veikti no sievietes "Nordea" bankas konta. Jāpiebilst, ka līdz šim viņa "AliExpress" nav veikusi nevienu pirkumu. Tā kā Marta nebija veikusi arī šos pirkumus, un ir aizdomas par bankas kartes datu noplūšanu un krāpniecību, tālāk sekoja vizīte bankā, kur iesniegts iesniegums par notikušo, kā arī nobloķēta bankas karte, lai neļautu krāpniekiem turpināt krāpnieciskās darbības
Banka šo gadījumu sola izskatīt un atrisināt divu mēnešu laikā, taču Martai paliek neatbildēti vairāki jautājumi – kā šāda situācija varēja rasties, kā turpmāk pasargāt bankas kontu no krāpniecības mēģinājumiem, un kā viņa var būt droša, ka nauda tiks atgriezta kontā?
Kā portālam Skaties.lv skaidro "Luminor" Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Normunds Rudzītis, ja notikusi krāpnieciska darbība, nedrīkst vilcināties un jāsazinās ar banku, kā arī jāveic kartes bloķēšana.
Tāpat Rudzītis uzsver, – ja ir noticis patiess krāpniecības gadījums, un klients no savas puses ir veicis nepieciešamās drošības darbības (pieslēdzis kartei 3D drošības autentifikāciju, kur lūdz papildus kartes datiem ievadīt arī Internetbankas kodu), tad 99% gadījumu naudas līdzekļi tiek pilnībā atgūti. Taču klientiem jārēķinās, ka katru krāpniecības gadījumu izskata bankas darbinieks, pieprasa informāciju no tirgotāja un arī izseko notikumu ķēdes posmiem. Šī izpēte un pretenzijas izskatīšana var ilgt, sākot no vienas dienas, līdz aptuveni diviem mēnešiem – atkarībā no krāpniecības summas un klienta sniegto datu korektuma un pilnības.
Krāpnieciskiem mēģinājumiem visbiežāk esot sezonāls raksturs, un šāda veida krāpniecības bieži tiek īstenotas no Krievijas vai Āzijas valstīm, tā norāda "Luminor"
Tam vairāk ir sezonāls raksturs – laikā, kad cilvēki dodas ceļojumos un veic vairāk šāda veida pirkumus, vairāk ir arī šādu gadījumu. Tie var būt gan 20, gan vairākkārt lielāks gadījumu skaits mēnesī, atkarībā no sezonalitātes. Redzam tendenci, ka šie gadījumi diezgan bieži saistās ar Āziju un Krieviju.
Savukārt, saskaņā ar SEB bankas statistikas datiem, vidēji mēnesī tiek apstrīdēti ap 0,03% no visiem karšu darījumiem. Visbiežāk gadījumi, kad klienti sūdzas par to, ka no konta pēkšņi pazūd nauda, saistīti ar nepienācīgu karšu datu glabāšanu. Tā notiekot apmēram 80% gadījumu, kad klients paudis sūdzību.
Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto internetveikalu ērtības – kā pasargāt savu "maciņu" no krāpniekiem?
Pateicoties sabiedrības digitalizācijas tempiem, pēdējos gados ļoti strauji augusi elektroniskās komercijas popularitāte. Vairums Latvijas iedzīvotāju regulāri veic pirkumus internetā – iegādājas pasākumu biļetes, pērk mājsaimniecībai nepieciešamās preces.
Protams, pateicoties straujās popularitātes pieaugumam, redzam, ka palielinās arī dažādu krāpniecības gadījumu skaits preču norēķiniem internetā. Ne velti pēdējo gadu laikā visas bankas ir būtiski attīstījušas dažādus instrumentus, lai klienti tiktu pasargāti. Galvenais risks, kas rodas ikdienā norēķinoties ar kartēm – krāpnieku rīcībā nonāk klientu karšu dati. Pastāv maldīgs viedoklis, ka krāpnieki zog datus internetā. Karšu datus krāpnieki var iegūt arī fiziskajā telpā.
Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto interneta vides ērtības, – atzīst Skaties.lv uzrunātie SEB, "Swedbank" un "Luminor" bankas eksperti, tādēļ sniedz padomus, kas varētu pasargāt bankas konta datu drošību.
Ieteikumi, kas palīdzēs izvairīties no krāpniekiem:
- nedodiet savu karti lietošanā citām personām (draugiem, paziņām, kolēģiem);
- neļaujiet trešajai personai izmantot karti bez jūsu klātbūtnes, piemēram, veikalos un restorānos, kad apkalpojošais personāls dodas prom, lai veiktu transakciju un nepiedāvā to izdarīt jūsu klātbūtnē;
- vienmēr paņemiet karti no bankomāta un tirdzniecības vietas uzreiz pēc norēķināšanās. Vēlams pēc norēķiniem karti ielikt makā, tāpat neturēt to redzamā vietā, kur nejaušs garāmgājējs var veikt karšu datu fotofiksāciju;
- nekavējoties ziņojiet bankai par kartes zādzību vai nozaudēšanu un nobloķējiet to. Ieteikums ir to darīt arī situācijā, ja ir aizdomas, ka karšu dati ir tikuši nokopēti vai tml.
- novērtējiet, cik atpazīstams, uzticams un respektabls ir tirgotājs. Pārāk "saldi" vai šķietami neticami piedāvājumi bieži vien ir manipulācija, lai iegūtu karšu datus;
- iepazīstieties, kādi ir noteikumi maksājuma veikšanai, preču atgriešanai utt.
- nav ieteicams izmantot funkciju: "saglabāt karšu datus nākamajam pirkumam", īpaši situācijās ja tirgotājs nav plaši pazīstams vai neplānojat šo interneta veikalu aktīvi izmantot;
- lai maksimāli sevi pasargātu, pirkumiem internetā var izmantot atsevišķu karti ar limitētu līdzekļu apjomu, nevis, piemēram, savu algas konta karti;
- svarīgi rūpēties arī par savas ierīces drošību, kurā lietojat internetbanku vai iepērkaties internetā. Datoram jāuzstāda pretvīrusu programmatūra, visai datorā instalētai programmatūrai regulāri lejuplādēt un jāinstalēt drošības atjauninājumus u.c. Savukārt viedtālrunim jāinstalē lietotnes tikai no uzticamiem avotiem;
- maksājot ar karti, tirgotāja vietnē iesakām pārbaudīt, vai internetveikals ir pievienojies drošo pirkumu sistēmai "MasterCard SecureCode" un/vai "Verified by VISA"
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
