Skaisti kadri: kā Dziesmu un deju svētki savulaik pieskandināja Mežaparka estrādi

Noslēguma koncerta ieceres pamatā – iziešana pa "Zvaigžņu ceļu" caur vairākiem likteņa, vēstures, paaudžu un dabas lokiem un krustcelēm, lai beigās pa "Piena Ceļu" atgrieztos mājās. Katrā no koncerta daļām ietvertas laika griežu liktenīgās dziesmas, latviešu profesionālās kormūzikas spilgtākie darbi.

Dziesmu un deju svētku pirmsākumi meklējami 19. gadsimta vidū, kad Vācijā, Šveicē un Austrijā pilsētās strauji attīstījās kordziedāšanas tradīcijas. Arī latvieši dziedāja un, ņemot piemēru no vietējiem vācbaltiešiem, sāka veidot biedrības un korus. 1864. gadā mācītājs Juris Neikens Dikļos sarīkoja pirmos dziedāšanas svētkus ar 120 dalībniekiem, bet pēc deviņiem gadiem – 1873. gadā Rīgas Latviešu biedrība sarīkoja pirmos vispārējos latviešu dziedāšanas svētkus ar 1003 dalībniekiem. Katri nākamie svētki auguši arvien lielāki un lielāki, līdz krietni pārauguši vāciešu kopā sanākšanas. Un ik reiz latviešiem bija svarīgs nacionālais zemteksts.

Par to, kā senāk svinēti Dziesmu un deju svētku saglabājušās vairums vēstures liecību – dažās no tām ieskatījās arī portāls Skaties.lv. Dažas vēsturiskas fotogrāfijas atrodamas Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas projekta "Zudusī Latvija" mājaslapā – tajās redzami Dziesmu un deju svētku 1980. gadā.

1980. gada jūlijā Rīgā notika astoņpadsmitie Dziesmu svētki un astotie deju svētki, pulcējot Mežaparka Lielajā estrādē 17425 dziedātājus, stadionā "Daugava" ap 5000 dejotājus, kā arī aptuveni 2000 pūtēju orķestra muzikantus.