Skolas gatavojas mācību gadam. Neizpaliek arī jaunu reformu un skolotāju prestiža jautājumi
Kamēr skolēni vēl pēdējo mēnesi turpina baudīt vasaras brīvlaiku, pedagogi un citi izglītības profesionāļi aktīvi gatavojas jaunajam mācību gadam. Arī šis 1. septembris skolu dzīvē nāks ar dažādām pārmaiņām, tomēr skolu vadītāji saka – tām ir gatavi, īpaši ņemot vērā, ka nu jau reti kad ir tā, ka iztiek bez kādām mazākām vai lielākām reformām.
Šajās dienās pedagogus un skolu vadītājus no visas Latvijas kuplā skaitā var sastapt Rīgā, kur tie divu dienu konferencē mācās paši. Direktori saka – arī šogad laiks pirms jaunā mācību gada cēliena ir gana saspringts, jo pārmaiņas un izaicinājumi, kā ierasts, ir gana daudz.
"Noskaņojums ir pozitīvs, protams, ir arī uztraukums. Uztraukums ir par kaut kādām vakancēm, kas vēl nav aizpildījušās, bet es vēl ceru uz pēdējo mirkli, ka pieteiksies. Bet kopumā ir pozitīvi, skolēni piesakās skolai, tā kā viss ir kārtībā!"
Tikmēr atsevišķu Rīgas skolu direktori stāsta, ka darba pilnas rokas aizvien sagādā arī klašu komplektēšana.
"Zinu, ka dažas skolas ir nokomplektētas, bet tas nenozīmē, ka arī tur kaut kas varētu nemainīties pēdējā brīdī. Ir tāda sajūta, ka mēs esam nepārtrauktā kustībā un tā ļoti mierīgi pārplūstam mācību gadā."
Vienlaikus septembris tuvojas ar kārtējām izglītības reformām. Skolēni visvairāk izjutīs paplašināto mobilo tālruņu lietošanas aizliegumu – turpmāk telefonus mācību laikā nevarēs izmantot visā pamatskolā, no 1. līdz 9. klasei. Savukārt no 5. klases krievu valodu vairs nevarēs apgūt kā otro svešvalodu – tās vietā būs jāmācās kāda no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tikmēr pedagogiem un skolu vadītājiem būtiskākā pārmaiņa ir jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešana.
"Kopumā es varu teikt, ka mācību plānam naudas ir vairāk. Un plānots, ka skolotājiem nesamazināsies algas, varbūt arī pieaugs. Savukārt runājot par atbalsta personālu, es tagad neredzu, ka naudas būtu vairāk."
Izglītības reformas Latvijā seko cita citai, tādēļ viens no galvenajiem šodienas konferences tematiem bija tieši tas, kā skolām pārmaiņām pielāgoties veiksmīgāk. Neatkarīgās izglītības biedrības rīkotajā konferencē tika uzsvērts – lai reformas patiešām nestu rezultātu, nepietiek tikai ar politiķu lēmumiem. Nepieciešama arī lielāka uzticēšanās skolotājiem un skolu vadītājiem, kuri pārmaiņas īsteno ikdienā. Tieši tā tas notiek Somijā, ko kā piemēru aicināja ņemt arī Latvijā.
"Es uzskatu, ka mums ir jāpiemēro Somijas princips – pārmaiņas sākas no vidus, tātad mums pašiem – skolotājiem. Ja mēs būsim gatavi un mums pietiekami stiprs mugurkauls pastāvēt, ka mums šīs pārmaiņas vajag, tad mēs tās arī realizēsim. Un tas ir viens no jautājumiem, ko mēs mēģināsim šodien diskutēt, jo kādēļ gan politiķi mūsos neklausās?"
"Pamatprincips Somijas izglītības sistēmā ir uzticēšanās skolotājiem. Bez liekas runāšanas – neviens to neapstrīd. Es bieži Latvijā dzirdu par vecāku menedžmenta problēmu. Somijā vecāki skolotājiem pārāk daudz jautājumu neuzdod. Lai saprastu arī Somijas izglītības principus, ir jāsaprot vispār Somijas sabiedrības konteksts kā tāds. Jo uzticēšanās valstij, valsts institūcijām, skolotājiem, tas ir ļoti spēcīgs elements."
Tāpat eksperti uzsver – uzticēšanos skolotājiem nevar stiprināt bez profesijas prestiža celšanas. Somijā skolotāja profesija ir viena no pieprasītākajām, un pedagoģijas studijās valda augsta konkurence, kamēr Latvijā skolotāju joprojām trūkst. Jāmin gan, ka Somijā vidējā pedagoga alga ir ap 4000 eiro mēnesī, bet Latvijā – vismaz uz pusi mazāka.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
