Skolēnu zināšanas eksaktajos priekšmetos kļūst aizvien sliktākas; tas ietekmē darba tirgu un var bremzēt valsts izaugsmi

Šogad skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā matemātikas eksāmenā turpināja kristies, sasniedzot zemāko rādītāju. Speciālisti brīdina, ka viduvējās zināšanas un jauniešu zemā interese par dabaszinātnēm var būtiski iedragāt valsts tautsaimniecības attīstību.

Skolēnu sniegums sarūk ne tikai matemātikas, bet arī dabaszinātņu – fizikas, ķīmijas, bioloģijas – eksāmenos. Taču tos kārto pēc izvēles, tāpēc rezultāts nav tik slikts kā matemātikas eksāmenā, kas ir obligāts. Pieņemot, ka optimāls vidējais rezultāts ir 50%, šajā mācību gadā vidusskolas beidzējiem izdevies sasniegt tikai 32,7%.

Viens no iemesliem – visi bērni kārto vienu eksāmenu, lai gan mācību programmas un stundu skaits ir atšķirīgs. Daļēji to risinās jaunais izglītības satura standarts, kurā būs divu līmeņu eksāmeni, kā arī uzsvars būs uz izpratnes veidošanu.

"Piemēram, es ne tikai varu aprēķināt laukumu, bet varu pastāstīt, kas ir laukums un kā to mēra. Nevarētu būt, ka skolēns dara kaut ko matemātikā, bet, lūdzot pastāstīt, ko viņš dara, vairumā gadījumu to nevar," saka projekta "Skola 2030" vecākais eksperts Jānis Vilciņš.

Taču vienlaikus neatrisināta problēma ir skolotāju trūkums – nav kas māca. "Paņēmu skolotāju, viņa 6. klasei nevarēja atrisināt proporciju. Ar augstāko izglītību. 6. klasē nevar atrisināt," vērš uzmanību Daugavpils 3. vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs.

Saeimas deputāti arī uzklausīja priekšlikumus, kā neapskaužamo situāciju ap matemātiku un dabaszinātņu apguvi mainīt. Starp ieteikumiem atbalstīt pedagogu izaugsmi un algu paaugstināšanu ir arī secinājums, ka kritusies skolēnu motivācija iegūt augstus rezultātus, jo augstskolas uzņem gandrīz visus absolventus. Tāpēc universitātes aicinātas neuzņemt jauniešus ar zemiem sasniegumiem, kā arī jāpaaugstina prasības uzņemšanai vidusskolā.

"Svarīgi, lai šie kritēriji neveido sociālu noslāņošanos. Mums jārūpējas, lai līdz 9. klasei klases skolēns varētu sasniegt savu maksimālo potenciālu. Lai tas tā būtu, mums jāiegulda atbalstā, skolotāju palīgos," saka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Marija Golubeva (A/P).

Lai arī katru gadu arvien vairāk absolventu izvēlas kārtot fizikas eksāmenus – šogad tādu bija vairāk par 1000, – Ekonomikas ministrija ieskatā, šim skaitlim vajadzētu būt desmitkārtīgam. To pieprasa darba tirgus – pārāk maz skolēnu izvēlas studēt eksaktajās zinātnēs, kas turpmāk nozīmes darbaspēka deficītu šajās nozarēs.

"Ilgtermiņā tas bremzēs valsts izaugsmi. Cilvēku kapitāls un zināšanas ir vērtība īpaši apstākļos, kad ir demogrāfiskie apstākļi, kādi ir mums," saka Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

Jaunajā mācību saturā iecerēts jau sākumskolā ar augstākām prasībām veicināt interesi par eksaktajiem priekšmetiem, savukārt 9. klases matemātikas pārbaudījumā organizēt centralizētu vērtēšanu.