Skolu medmāsu atalgojums: MK noteikumi jāpilda obligāti, ministrijas neizpratnē par pašvaldību uzraudzību

Svarīgi! Šis ir viens no rakstiem sērijā par izglītības iestāžu medmāsu darbu un atalgojumu. Šajā rakstā skaidrojam, kādu zemāko mēnešalgas likmi māsām paredz Ministru kabineta noteikumi un kas uzrauga šo noteikumu izpildi.

Tv3.lv jau rakstīja – sertificētu un reģistrētu vispārējās aprūpes māsu, tostarp arī skolu medmāsu, atalgojumu nosaka MK noteikumi Nr. 851, kuros pērnā gada decembrī veikti grozījumi, kas, savukārt, stājušies spēkā šī gada 1. janvārī. Šie noteikumi paredz zemāko mēnešalgas likmi, kāda piešķirama māsām par vienu jeb pilnu slodzi.

Aptaujātās pašvaldības visas kā viena sakās skolu medmāsām piešķiram atalgojumu attiecīgi MK noteikumiem, bet realitāte ir cita. No pašvaldības uz pašvaldību skolu medmāsu atalgojums svārstās, un ne tai labākajā ziņā – lielākoties medmāsas nesaņem pat tām noteikto zemāko atalgojumu.

Tiesa, pašvaldības arī sacījās neizprotam šos MK noteikumus, jo skolas medmāsu pienākumi tomēr nav pielīdzināmi slimnīcas vai ģimenes ārstu kabinetu māsām, tāpēc atalgojums jārēķina pēc vēl kādiem citiem noteikumiem.

Lai noskaidrotu, kāds tad īsti ir skolu medmāsām piešķiramais zemākais atalgojums, cik stingri pašvaldībām jāievēro MK noteikumi Nr. 851 un vai kāds uzrauga to izpildi, tv3.lv skaidroja Veselības ministrijā (VM) un Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Skolas medmāsa = vispārējās aprūpes māsa

Ņemot vērā, ka pašvaldību vidū valda apjukums, vai skolas medmāsa ir "’īsta’’ māsa, sākam ar jautājumu – kurā no MK noteikumu Nr. 851 amatu kvalifikācijas kategorijām ierindojamas skolu medmāsas, un kādai attiecīgi jābūt to zemākajai mēnešalgas likmei?

VM preses sekretāre Sintija Gulbe tv3.lv skaidro, ka skolu medmāsa ir māsa (vispārējās aprūpes māsa) un atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumu Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" 1. pielikumam tai ir noteikta 3. amatu klasifikācijas kategorija.

Un atbilstoši grozījumiem noteikumos Nr. 851 no 2022. gada 1. janvāra gan reģistrētai, gan sertificētai māsai atbilstoši piešķirtajai 3. amatu kvalifikācijas kategorijai zemākā mēnešalgas likme par slodzi tiek noteikta ne mazāk kā 1032 eiro, par kuru zemāk maksāt nedrīkst.

Jāpiebilst, ka grozījumi šajos MK noteikumos, kuri ar 2022. gadu paredz palielināt zemākās mēnešalgas likmes par slodzi, neparedz pārejas noteikumus nevienai iestādei un stājas spēkā ar 2022. gada 1. janvāri. Citiem vārdiem – pašvaldībām nav dots laika periods, kurā izvērtēt sava budžeta līdzekļus un rast iespēju tos pārdalīt tā, lai medmāsu atalgojumu varētu palielināt, pielāgojoties MK noteikumiem. Tas, protams, atsevišķās pašvaldībās ir problemātiski, jo jau esošais budžeta sadalījums dažviet liek savilkt jostas.

Atšķirības atalgojumos – prakse pretēja teorijai

Kā līdz šim esam noskaidrojuši, skolu māsu zemākajai mēnešalgas likmei par vienu slodzi jābūt ne mazākai kā 1032 eiro, tomēr pašvaldībās vērojama dažāda situācija. Piemēram, Rīga ir atradusi iespēju visām pilsētas pašvaldības māsām nodrošināt vismaz MK noteikto zemāko mēnešalgas likmi, bet Ādažos arī pēc atalgojuma palielināšanas tie ir vien 985 eiro. Arī Līvānos, lai arī pašvaldības lielākās skolas medmāsai iecerēts aptuveni astoņu procentu algas pielikums, atalgojums būs vien 850 eiro.

Teorētiski atšķirības atalgojumā no pašvaldības uz pašvaldību varētu būt, bet tikai tad, ja skolu medmāsu atalgojums būtu, sākot no zemākās likmes un uz augšu, nevis otrādi. "’Atbilstoši pašvaldības pieejamajiem budžeta līdzekļiem tām ir tiesības pašām noteikt skolu medmāsu mēnešalgu, ievērojot noteikumos Nr. 851 noteikto. Tas nozīmē – tās nevar noteikt mēnešalgas likmi par slodzi zemāk par 1 032 eiro,’’ tv3.lv paskaidro Gulbe.

Kas uzrauga MK noteikumu izpildi pašvaldībās?

Ir skaidrs – Ministru kabineta noteikumi ir jāievēro, taču novērojumi rāda, ka tas tomēr netiek darīts. Vaicāta, vai kaut kādā veidā tiek sekots līdzi šo noteikumu ieviešanai praksē un kas to dara, VM preses sekretāre vispirms uzsver, ka pašvaldības pienākums ir ievērot, lai tās iestādēs tiktu ievēroti visi uz tām attiecināmie normatīvo aktu regulējumi. Taču arī aicina sazināties ar VARAM, jo tomēr jautājums saistīts ar pašvaldību darba uzraudzīšanu.

Sazinoties ar VARAM sabiedrisko attiecību speciālisti Ievu Upīti un pēcāk nosūtot interesējošos jautājumus, tv3.lv saņem īsu atbildi, kas aizsāk tādu kā "’futbolu’’ starp iestādēm: "’VARAM informē, ka jūsu aprakstītā situācija ir strīdi darba tiesību jomā vai administratīvo aktu pārsūdzēšana. Savukārt par to, vai un kā tiek ieviesti nozaru ministriju sagatavoto normatīvo aktu punkti, ir atbildīgas pašas nozaru ministrijas.’’

Atkal sazinoties ar VM preses sekretāri Sintiju Gulbi, viņa puspajokam nosaka: "’Visi ceļi vienmēr ved atpakaļ uz Veselības ministriju,’’ bet apņemas noskaidrot, kā tad īsti ir.

Pēc konsultācijām ar citiem VM kolēģiem un arī citām ministrijām, beidzot noskaidrojas – tā kā tās ir darba tiesiskās attiecības, Valsts darba inspekcijai jāuzrauga, kā pašvaldības, kā darba devēji, pilda MK noteikumus par medmāsu zemāko mēnešalgas likmi.

"’Ir noteikti grozījumi, kuros teikts – darba devējam šis ir jāievēro. Noteikumos ir paredzēts, kas finansē medmāsu atalgojumu, tostarp arī pašvaldību izglītības iestādes. Pateikt "’Mēs to nezinājām!’’ nav iespējams, jo viss iet zem Atlīdzības likuma, uz kā pamata ir izdoti šie MK noteikumi. Ja tiešām ir pašvaldības, kas to neievēro, tādā gadījumā jāiesaistās Valsts darba inspekcijai,’’ paskaidro Gulbe.

Preses sekretāre vēl piebilst: "’VM uzdevums ir cīnīties par savām ārstniecības personām, bet tā nevar ietekmēt pašvaldības budžetu plūsmas. Pašvaldībām kā jebkuram darba devējam šie noteikumi ir jāpilda. Tur nav jautājums – varu vai nevaru. Ja nevar, ja nav finansējuma, ir jāvēršas pie savas vadošās ministrijas un jārisina jautājums.’’

VM pārstāve arī neslēpj – interesējoties par tv3.lv uzdoto jautājumu, vēlreiz pierādījies, ka problēmas sākas, tiklīdz tas skar vairākas nozares. "’Tas ir valstī kopumā – sistēma nav sakārtota tā, lai būtu pārskatāma un skaidra.’’

Nākamajā rakstā skaidrosim, ko par pandēmijas ieviestajām izmaiņām darba ikdienā un pašvaldību nodrošināto atalgojumu saka skolu medmāsas.