"Slepenais objekts Nr.100" – ieskaties bumbu patvertnē, kas atrodas topošajā "Rail Baltica" trasē

Gada laikā divas speciālistu komandas ir veikušas milzīgu darbu, "Rail Baltica" trasē Latvijā atklājot 126 potenciāli kultūrvēsturiski nozīmīgus objektus, kas būs jāizvērtē pirms dzelzceļa līnijas būvniecības.

"Mūsu galvenā rekomendācija ir tāda, ka šajos trases posmos faktiski visā garumā būtu jābūt būvniecības laikā arheologa uzraudzībai. Tas nozīmē, ka tad, kad noņems zemes virskārtu, kad viss kļūs redzams, tajā brīdī arheologs vēl var pārbaudīt, vai ir kādi objekti, kas šajā apzināšanā netika pamanīti, tas ir ļoti iespējams. Pat domājam, ka tā būs, ka nāks dažādi pārsteigumi, brīnumi, nelieli arheoloģiski objekti, kas svarīgs," norāda arheologs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Valdis Bērziņš.

Izpētes laikā galvenokārt fiksētas militārās vēstures un agrāko laiku saimnieciskās darbības liecības – zemnīcas, ierakumi un tranšejas, kā arī ogļu dedzināšanas vietas, kuras mežainos apvidos senāk bijušas nozīmīgs ienākumu avots.

Tāpat identificētas trases zonas, kurās būvniekiem būs jābūt īpaši piesardzīgiem zemes darbu laikā. Jau izpētes laikā arheologi uzgāja sprādzienbīstamus priekšmetus.

Vietās, kur atrastas iespējams senās apdzīvotības pazīmes – tad arī lielākoties rekomendēts pirms būvniecības uzsākšanas veikt padziļinātu izpēti.

"Domāju, ka jau pirms mums eksperti bija veikuši pamatīgu pētījumu un iekārtojuši trases līniju saprātīgi. Pat tad, ja tur tiks atrasts kaut kas arheoloģiski nozīmīgs, tas netraucēs celtniecību, jo pieredze arheologiem strādāt lielos būvobjektos, lai sadarbotos un nekavētu, ir pietiekami liela," norāda Bērziņš.

Šobrīd pētnieki gatavo gala ziņojumu un rekomendācijas turpmākai kultūras vērtību aizsardzībai. Vienlaikus zināms, ka nav atrasts nekas tāds, kas liktu mainīt trases novietojumu.

"Rail Baltica" projekta realizētāja Latvijā "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāve Ilze Lukstiņa pauž: "Tā ir ļoti laba ziņa, par ko mēs esam ļoti priecīgi. Ja gadījumā atrastu kaut ko ārkārtīgi svarīgu, ko nedrīkst rakt ārā, tad būtu slikti."

Vēl pirms kultūrvēsturiskās izpētes uzsākšanas bija zināms, ka "Rail Baltica" trase skar vairākus kultūrvēsturiski vērtīgus objektus, piemēram, Torņakalna stacijas ēku un deportācijas upuru piemiņas memoriālu. Šiem objektiem veikta detalizēta uzmērīšana, lai nepieciešamības gadījumā tos būtu iespējams pārvietot un atjaunot oriģinālajā veidolā.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvis Jānis Asaris skaidro: "Kas attiecas uz Torņakalna staciju, – pārvietos ne uz priekšu ne atpakaļ, bet tuvinot memoriālam. No mūsu viedokļa vēlamākais pārvietot šo staciju neizjaucot."

Tāpat trases posmā izvērtēts industriālais mantojums. Kā interesantākais atklāts – 50. gados tapusī bumbu patvertne, kas izbūvēta zem Rīgas dzelzceļa stacijas un iemantojusi apzīmējumu – "Slepenais objekts Nr.100". Šī mantojuma apzinātāji iesaka rast veidu, lai šo objektu saglabātu.

"Tas viss kopumā ir vērtīgs, – ar gaisa attīrīšanas iekārtām, šahtu, ka uz perona vari izkāpt ārā. Garo tuneli, kabeļiem, tā ir garša no tiem aukstā kara gadiem," norāda Industriālā mantojuma fonda valdes priekšsēdētājs Andris Biedriņš.

Viens no interesantākajiem objektiem te, pazemē, ir analogā skaitļošanas mašīna, kas unikāla, izgatavota vienā eksemplārā Rīgā pēc Maskavas pasūtījuma, lai veiktu aprēķinus kodolsprādziena nodarītajiem postījumiem. "Latvijas dzelzceļa" pārstāvis Toms Altbergs norāda, ka, visticamāk, patvertnei nebūs lemts ilgs mūžs.