Gada laikā divas speciālistu komandas ir veikušas milzīgu darbu, "Rail Baltica" trasē Latvijā atklājot 126 potenciāli kultūrvēsturiski nozīmīgus objektus, kas būs jāizvērtē pirms dzelzceļa līnijas būvniecības. Šobrīd pētnieki gatavo gala ziņojumu un rekomendācijas turpmākai kultūras vērtību aizsardzībai.
"Mūsu galvenā rekomendācija ir tāda, ka šajos trases posmos faktiski visā garumā būtu jābūt būvniecības laikā arheologa uzraudzībai. Tas nozīmē, ka tad, kad noņems zemes virskārtu, kad viss kļūs redzams, tajā brīdī arheologs vēl var pārbaudīt, vai ir kādi objekti, kas šajā apzināšanā netika pamanīti, tas ir ļoti iespējams. Pat domājam, ka tā būs, ka nāks dažādi pārsteigumi, brīnumi, nelieli arheoloģiski objekti, kas svarīgs," norāda arheologs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Valdis Bērziņš.
Izpētes laikā galvenokārt fiksētas militārās vēstures un agrāko laiku saimnieciskās darbības liecības – zemnīcas, ierakumi un tranšejas, kā arī ogļu dedzināšanas vietas, kuras mežainos apvidos senāk bijušas nozīmīgs ienākumu avots.
Tāpat uzieti un neitralizēti vairāki sprādzienbīstami priekšmeti. Identificētas arī trases zonas, kurās būvniekiem būs jābūt īpaši piesardzīgiem zemes darbu laikā. Vairākās vietās atrastas iespējamas senās apdzīvotības pazīmes – tieši šajās vietās lielākoties rekomendēts pirms būvniecības uzsākšanas veikt padziļinātu izpēti.
Vēl pirms kultūrvēsturiskās izpētes uzsākšanas bija zināms, ka "Rail Baltica" trase skar vairākus kultūrvēsturiski vērtīgus objektus, tostarp Torņakalna stacijas ēku un deportācijas upuru piemiņas memoriālu. Šiem objektiem veikta detalizēta uzmērīšana, lai nepieciešamības gadījumā tos būtu iespējams pārvietot un atjaunot oriģinālajā veidolā. Tāpat trases posmā izvērtēti 15 industriālā mantojuma objekti, no kuriem daļa ieteikti saglabāšanai.
