Slēpj mēteļos, aiz biksēm un lietussargos: cenu kāpums un ziema modina veikalu zagļus
Ziema ir laiks, kad pieaug veikalu zādzības, jo ziemas apģērba kārtās iekāroto preci vieglāk noslēpt. Nozagtais tiek bāzts arī aiz biksēm, lietussargos, somās un citur, – "tv3.lv" stāsta tirgotāji. Šogad garnadžus jūtami aktivizējis arī vispārējais cenu kāpums.
"Redzam, ka cilvēkiem samazinās ienākumi vai sliktākajā gadījumā kāds vispār zaudē ienākumu avotu. Ir cilvēki, kas tad nu ķeras pie zagšanas," kopējās tendences veikalu zādzību jomā raksturo Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Marcinkēvičs.
"Zagļu motīvi ir dažādi. Iespējams, cilvēki šobrīd izvēlas kaut ko ielikt kabatā, jo vienkārši nevar atļauties iegādāties visu ikdienai nepieciešamo, ņemot vērā inflāciju un pieaugošās ikmēneša izmaksas," vērtē veikalu tīkla "Top!" valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte.
"Ja agrāk bija izteiktas sociālas grupas, ko varēja identificēt kā potenciālos zagļus, tagad vairs nav iespējams izdalīt kādu īpašu riska grupu, jo zog, sākot no pusaudžiem un pat bērniem, līdz senioriem. Zādzībās tiek pieķerti ļoti dažāda vecuma un sociālā statusa cilvēki. Tas ir raksturīgi šim gadam."
"Agrāk tirdzniecības vietās zaga pārsvarā dārgākas, vērtīgākas lietas, piemēram, alkoholu un kafiju, mēģinot to realizēt, lai iegūtu naudu, piemēram, narkotikām. Tagad cilvēki zog pat sviestu, maizi un citas elementāras lietas, lai vienkārši varētu paēst," teic apsardzes kompāniju organizācijas vadītājs, piebilstot, ka situācija ir diezgan dramatiska.
Esmu dzirdējis stāstu, ka frizētavā ienàk zaglis un jautā, ko dāmām vajag un uz pusdienlaiku no vietējā rimi ir gan kafija, gan citas lietas. Saprotams, par cenu, kas zemāka kā veikalā.
— Andris (@Andriiiic) April 28, 2022
"Seniors vienkārši iebāž sviesta paciņu maisiņā vai somā un mēģina iet laukā no veikala. Zog arī pusaudži. Pat bērni čiepj saldumus. Lai arī šādi gadījumi bijuši vienmēr, tagad tas ir jūtami vairāk. Acīmredzot, vecāki nespēj viņiem nopirkt kādus našķus, tāpēc viņi atrod citu veidu, kā tikt pie tiem, proti, paķert veikalā."
Marcinkēvičs norāda, ka apsargiem tas rada papildu slodzi un stresu. Tagad aizdomās esot jātur praktiski katrs veikala apmeklētājs. Turklāt, ja agrāk uzmanību varēja fokusēt uz dārgo preču plauktiem, tagad tā jāveltī visām preču kategorijām.
Saista ar cenu pieaugumu un Covid ierobežojumu atcelšanu
Policijas statistika rāda, ka šā gada pirmajos desmit mēnešos reģistrēto zādzību, krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā (kas pamatā ir zādzības veikalos) skaits ir audzis par piekto daļu, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada. Šā gada desmit mēnešos reģistrēti 6 536 šādi noziegumi, kas ir par 1 109 vairāk nekā pērn šai laikā.
"Šādu pieaugumu daļēji var skaidrot ar Covid-19 noteikto tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu un cenu kāpumu tirdzniecības vietās," skaidro Valsts policijā. "Piemēram, kāpjot degvielas cenām, vērojams pieaugums degvielas zādzību skaitā no transportlīdzekļiem un no degvielas uzpildes stacijām, izmantojot zagtas, neatbilstošas vai neeksistējošas transportlīdzekļa numurzīmes."
23.09.2022. plkst. 18.41 Valmierā degvielas uzpildes stacijā vīrietis iepildīja 90,88 eiro vērtu degvielu pelēkas krāsas "Toyota" markas auto un aizbrauca, par to nesamaksājot.
☎️ Ja zini info, kas palīdzētu identificēt vīrieti vai viņa atrašanās vietu – zvani 28648175 vai 110. pic.twitter.com/1hbtkfUrod— Valsts policija (@Valsts_policija) October 26, 2022
Kā situāciju raksturo Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere, ir gan tādi klienti, kuri vienkārši uzpilda degvielu un aizbrauc nesamaksājuši, gan tādi, kuri papildus tam izmantojuši viltus numura zīmes.
"Ir gadījumi, kad viena un tā pati persona zādzības veic atkārtoti dažādās degvielas uzpildes stacijās dažādos tirgotāju tīklos," piebilst Ligere.
"Zādzību skaits degvielas uzpildes stacijās pieaug līdz ar ievērojamo degvielas cenu pieaugumu – vienas degvielas uzpildes ietvaros parasti tā ir degviela 100 līdz 200 eiro vērtībā. Jāpiebilst, ka degvielas cenu pieaugums tikai veicināja zādzību kāpumu, bet šāda parādība pati par sevi nav nekas jauns."
"Ja cilvēks ir gatavs sviesta paciņu zagt…"
Ja degvielas zādzības parasti nodara salīdzinoši lielākus zaudējumus, sīkās veikalu zādzības, kur galarezultātā prece ir atgūta vai zaglim likts par to samaksāt, policijas redzeslokā un līdz ar to noziedzības statistikā bieži vien nemaz nenonāk. Tāpēc svarīgi arī, kā situāciju vērtē veikalu apsardzē iesaistītās kompānijas un paši tirgotāji.
Tā kādas apsardzes kompānijas dati rāda, ka šogad nepilna gada laikā tirdzniecības vietās tā aizturējusi jau 10 000 zagļu, kamēr citkārt šāds apjoms netiek sasniegts pat visa gada laikā.
"Ir skaidrs, ka šī ziema būs ļoti grūta un viss nākošais gads būs smags," vērtē Marcinkēvičs. "Domājams, ka to cilvēku skaits, kuri veikalos mēģinās kaut ko nozagt, tuvākajā laikā vēl palielināsies."
"Protams, liela daļa cilvēku ne jau ļaunu nodomu vadīti, mērķtiecīgi dodas uz veikalu zagt. Es teiktu, ka daudzi to dara izmisuma dzīti. Mēs jau saprotami, ja cilvēks ir gatavs sviesta paciņu zagt, tad tā situācija ir ļoti nopietna."
Garnadži kļuvuši drošāki
"Top!" pārstāve Priedīte vērtē, ka pēdējā gada laikā vērojamais zādzību pieaugums līdz rudenim pakāpies par 30%, bet no rudens vērojams krietni lielāks lēciens – pat par 50%. Zīmējot tipiska veikalu zagļa portretu, viņa atzīmē, ka vairāk nekā pusē gadījumu tie ir vidēja vecuma vīrieši, bet trešā daļa zādzību ir saistīti ar skolēniem un pensionāriem.
"Cilvēku loks, kas zog veikalos, paplašinās, zagļi kļuvuši drošāki un zog arī preces ar zemāku vērtību, piemēram, gabalziepes. Ja zaglis ir iztraucēts vienā veikalā, novērojam, ka tas dodas uz citu veikalu, lai mēģinātu atkal."
Arī "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers informē, ka kopš gada sākuma zādzību veiklos kļuvis vairāk. Viņš arī atzīmē, ka lielākā daļa no zādzībām ir atkārtotas, piemēram, tās veic personas ar atkarībām.
Tikmēr "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā atzīmē, ka zādzību izplatība veikalos šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas: "Ir novērojams zādzību skaita palielinājums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Taču pēdējos mēnešos šajā ziņā lielas izmaiņas nav vērojamas."
Iekāro vairāk un lielākus iepakojumus
"Ir produkti, kuri vienmēr piesaistīs zagļus," skaidro "Top!" pārstāve Priedīte. "Visvairāk garnadži ir iecienījuši alkoholu, kafiju, īpaši kafijas pupiņas, atsevišķas nepārtikas preces, bērnu saldumus, lielās šokolādes, sviestu un sieru, riekstus, dārgās eļļas un zivju konservus."
"Alkohols vienmēr ir bijis visvairāk zagto preču topā. Šo nemainīgo pozīciju tam, domājams, nodrošina bezpajumtnieki, kā arī pilngadību vēl nesasnieguši jaunieši, kuriem nav iespēja alkoholu iegādāties. Zādzības var iedalīt divās kategorijās: dārgākās preces – to tālākai realizācijai, lētākās – pašu patēriņam."
Š. g. 10. novembrī Valsts policija saņēma izsaukumu uz veikalu, kur bija izcēlies konflikts starp apsargu un diviem jauniešiem. Par veikala apsarga saduršanu ar nazi, ielu laupīšanu un alkohola zādzību aizturēti divi nepilngadīgi jaunieši.
👇🏼Plašāk lasi: https://t.co/oMR7zbxtsV— Valsts policija (@Valsts_policija) November 17, 2022
"Maxima" pārstāve atzīmē, ka joprojām zādzības pamatā tiek veiktas nevis patēriņa vajadzībām, bet gan ar nodomu preci tirgot tālāk, Vienā reizē tiek zagti lielāki apjomi, kā arī lielāki iepakojumi – viņa piebilst.
"Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2022.gadā garnadžu iekārotākās preces bijušas dārgā kafija – gan kafijas pupiņas, gan kafija bundžās, stiprais alkohols, dažādas eļļas, šokolādes, kā arī zivju produkcija – ikri un zivju produktu lielie iepakojumi."
Bet "Rimi" informē, ka zagļi biežāk izvēlas neliela izmēra preces, kas ir viegli noslēpjamas zādzības brīdī, bet pēc tam realizējamas otrreizējā tirgū.
Ratiņos – pērkamais, somā – zogamais
"Sīkas zādzības veikalos ir ikdienas problēma, ko ietekmē dažādi faktori, tostarp sezonāli," norāda "Lidl Latvija" Korporatīvās Komunikācijas departamenta pārstāvis Ingars Rudzītis. Viņš atzīmē, ka ziemā zādzību skaits parasti palielinās, jo garnadžiem "palīdz" lieli mēteļi, daudzās kabatas un somas, kurās veikli paslēpt nozagto.
Šādu kopsakarību apstiprina arī citi veikalu pārstāvji. "Zādzības pieaug ziemas periodā, kad cilvēkiem ir lielāki ikdienas maksājumi, un veikalā var ienākt biezajā ziemas apģērbā, kurā paslēpt preces. Tāpat preces slēpj aiz biksēm, lietussargos, somās, kabatās…" uzskaita "Top!" pārstāve.
"Ir tipiskie garnadži, kuri vienkārši ieliek preces kabatās vai somās. Ir tādi, kuri paķer preci un metas bēgt. Ir klienti, kuri par daļu precēm maksā, bet dārgākās pamanās noslēpt. Esam novērojuši arī mēģinājumus atbrīvoties no pīkstuļiem, pārdevēja uzmanības novēršanu, un citas zagļu stratēģijas."
Kā veikalu zagļu uzvedību raksturo Priedīte, cilvēki biežāk izvēlas pašapkalpošanās kases, dārgākus produktus reģistrējot kā lētāku tās pašas kategorijas preci, piemēram, Indijas riekstus cenšas iegādāties par zemesriekstu cenu.
"Esam ievērojuši arī personas, kas iepirkuma ratos mēdz ielikt somu un šķiro preces, daļu krāmējot ratos, bet citas – ieslidinot līdzi ņemtajā somā," piebilst "Top" pārstāve.
Aizdomīgos gadījumos – jāveic priekšapmaksa
Degvielas uzpildes staciju operatori dažkārt jau laicīgi pamana aizdomīgus klientus un šādām personām pievērš pastiprinātu uzmanību, lūdzot tām veikt priekšapmaksu par uzpildi, – tirgotāju spertos soļus cīņā pret zagļiem raksturo Ligere.
Pārtikas un plaša patēriņa preču tirgotāju pārstāvji stāsta, ka preču aizsardzībai plaši izmanto elektroniskās preču aizsardzības sistēmas jeb tā sauktos "pīkstuļus", videonovērošanu, kā arī fizisko apsardzi.
Piemēram, "Maxima Latvija" pārstāve min, ka veikalos tiek lietoti ap 30 dažāda veida aizsardzības elementi precēm, atkarībā no to veida vai iepakojuma. "Aizsardzības elementus nodrošinām tām produktu kategorijām, kurus vairāk iecienījuši garnadži, kas ir alkohols, kafija, parfimērija, elektropreces, kā arī apģērbs un apavi, kā arī citām precēm," piebilst veikalu tīkla pārstāve.
Līdzīgi rīkojas arī citi tirgotāji. "Esam instruējuši darbiniekus, kas aktīvi iesaistās informācijas nodošanā drošības dienestam. Jābūt modriem, tajā pat laikā nepakļaujot darbiniekus nevajadzīgam riskam, jo galvenais ir darbinieku drošība," piebilst "Top!" pārstāve.
Katrai sviesta paciņai "pīkstuli" nepieliksi
"Lai ari apsardzes nozare pāriet uz tehniskajiem līdzekļiem, ir vietas, kur fiziski cilvēks joprojām ir nepieciešams," teic DNKA vadītājs Marcinkēvičs. "Katrai sviesta paciņai pīkstuli nepieliksi. Ja ir aizdomas, ka cilvēks kaut ko nozadzis un dodas ārā no veikala, ir jābūt pretī kādam, kurš viņu aiztur."
Kā atzīmē veikalu "Top!" pārstāve, iekšējo drošības dienestu noslodze saistībā ar zādzībām un to fiksēšanu ir krietni pieaugusi: "Cenšamies iesaistīt darbiniekus, lai fiksētu maksimāli daudz gadījumu. Ziņojam policijai arī tad, ja zādzības apmērs ir līdz vienam eiro, jo svarīgi, lai dati ataino reālo situāciju valstī."
Arī citi tirgotāji norāda uz ciešu sadarbību ar policiju veikalu zādzību izkaušanā.
"Pieķertie zagļi tiek nodoti policijai, bet ir situācijas, kurās aizturētajai personai atļauj norēķināties par pirkumu un policija netiek pieaicināta. Piemēram, gadījumos pie pašapkalpošanās kasēm, kad neuzmanības dēļ pircējs nav samaksājis par kādu produktu."
Zagļa nodošana policijai: 2 stundas un vairāk
Apsardzes kompāniju organizācijas vadītājs vērtē, ka policijai daudz laika aizņem birokrātija. Piemēram, lai kārtības sargiem nodotu veikalā aizturētu zagli, policijas ekipāžu nereti nākoties gaidīt apmēram divas stundas un tad vēl laiku prasa dokumentācijas kārtošana. "Bet zaglis beigās tiek palaists brīvībā. Pēc kāda laika viņš atgriežas un atkal tiek noķerts, un atkal viss sākas no gala," situāciju apraksta Marcinkēvičs.
"Nereti par pieķertajiem zagļiem policijai nemaz netiek ziņots, ja, piemēram, tirdzniecības vietai nav bijuši zaudējumi. Garnadzim atņem to, ko viņš paņēmis, izsaka brīdinājumu un palaiž. Vai nu viņš sabīstas vai arī atgriežas šajā pašā veikalā vai dodas uz kādu citu, lai darītu atkal to pašu."
Izrādās, ka veikals nofilmētu zagli nemaz nevar ievietot, piem., soc. tīklos atpazīšanai, jo to sargā datu regula. Tikai policijai ir šādas tiesības. Forši, agrāk zaglis varēja būt priecīgs, ka tam nenocērt roku!… :) #wanted
— Kaspars Spunde 🇺🇦🇱🇻 (@spunde) July 24, 2019
DNKA vadītājs aicina sīkās zādzības dekriminalizēt, paredzot par to tikai administratīvo atbildību. Marcinkēviča ieskatā, tas atvieglotu darbu visiem šajā jomā iesaistītajiem. Tikmēr "Lidl Latvija" pārstāvis Rudzītis atzīmē, ka kriminālatbildība par zādzībām veikalos ir "diezgan atturošs faktors sīkiem garnadžiem".
Apsardzes kompāniju organizācijas vadītājs mudina arī atvieglot veikalu zagļu aizturēšanas procedūru, minot Igaunijas piemēru. Proti, informāciju par notverto zagli sistēmā ievada paši apsargi, neiesaistot policiju, vienlaikus nodrošinot datu apmaiņu ar likumsargiem. Viņaprāt, tas policijai ļautu koncentrēties uz nopietnākiem noziegumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
