Izdarot secinājumus, tostarp arī par pandēmijas laiku, Rīgas jaunie vadītāji secinājuši, ka galvaspilsētai jābūt labāk sagatavotai, lai sekmīgi pārvarētu dažādas krīzes – gan civilās, gan militārās. Tāpēc Rīgā nolemts pilnveidot civilās aizsardzības plānu. Viens no trūkumiem ir nepietiekami raita saziņa ar valsts iestādēm un citām pašvaldībām.
Cik gatava Rīga ir dažāda veida civilām vai militārām krīzēm? Uzmanība rātsnamā tam pievērsta tāpēc, ka galvaspilsētā šobrīd notiek militārās mācības "Namejs 2020". Un jaunas atziņas nesusi arī ārkārtējā situācija, ko pavasarī izsludināja Covid-19 dēļ, saka pagaidu administrācijas vadītājs.
"Viena no svarīgākajām lietām ir savstarpējā komunikācija starp iestādēm, institūcijām, lai viss šis notiktu pietiekami raiti un operatīvi. Jo vissvarīgākais mums, protams, ir laiks un operatīva rīcība. Covid-19 parādīja, ka vienmēr var labāk," norāda Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics.
Arī mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis ("Attīstībai/Par!", "Progresīvie") pārliecinājies par trūkumiem, kas jānovērš, lai Rīga sekmīgāk pārvarētu iespējamās krīzes.
"Civilās aizsardzības plāns, līdzīgi kā Rīga, nekad nevar būt gatavs. Tieši tāpēc ir vajadzīgas šīs izspēles. Saprast, kur mēs vēl esam, kā saka, vāji vai kur mēs neesam pietiekami stipri. Un tas ir jāiekļauj civilās aizsardzības plānā. Tur noteikti pietrūkst arī militārās komponentes," saka Staķis.
Tikmēr militārpersonas norāda, ka Rīgai vēl jāmācās sadarboties arī ar citām pašvaldībām.
"Rīga nav atsevišķa pilsēta. Rīga ir daļa visas valsts, kur daudzi iedzīvotāji, šajā gadījumā – civilie, būtu pārvietoti no vienas vietas uz otru valsts teritorijā. Mums ir jāmāk sadarboties starp kaimiņu pašvaldībām un jāmāk sadarboties ar Rīgas vadības centru," skaidro Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris Aivars Krjukovs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Staķis, kurš mēra amatā stāsies tieši pēc nedēļas, apņēmies Rīgu padarīt par krīzēm vissagatavotāko pilsētu. Civilās aizsardzības sistēmu galvaspilsētā viņš sola uzlabot tā, lai pašvaldības dienesti kopā ar uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām un valsts iestādēm darbotos koordinēti un kā viens veselums.
