SPKC: Pagājušajā nedēļā jaunatklāto Covid‑19 gadījumu skaits pieaudzis par 68%

SPKC vērtējumā, patiesais saslimstības līmenis, visticamāk, ir lielāks, ņemot vērā antigēnu paštestu plašāku izmantošanu, pēc kuriem nav vairs jāveic apstiprinošais laboratorijas PĶR tests.

Pēdējās septiņās dienās vērojams stacionēto pacientu skaita pieaugums: pagājušajā nedēļā vidēji dienā slimnīcās nonāca 107 cilvēki, bet nedēļu iepriekš – 80 cilvēki, turklāt lielākā daļa pacientu stacionēti ar Covid-19 pamatdiagnozi.

Pagājušajā nedēļā vidēji dienā veica 23 304 testus, kamēr iepriekšējā nedēļā tie bija 20 678 testi. Savukārt vidēji dienā atklāti 7635 jauni gadījumi, kamēr iepriekš tie 4535 gadījumi dienā. No visiem veiktajiem testiem 31 636 testi jeb 19% bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 131 495 testi jeb 81% – pārējiem iedzīvotājiem.

No pozitīvajiem Covid-19 gadījumiem 6967 inficētie jeb 13% bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 46 481 inficētais jeb 87% ar pārējo sabiedrības daļu.

Visaugstākā saslimstība pēdējo divu nedēļu laikā saglabājas vecuma grupā 10-19 gadi un 0-9 gadi, kā arī saslimstības pacēlums vērojams vecuma grupās no 20 līdz 59 gadiem.

Tiek prognozēts, ka neizbēgami vīruss ģimenē tiks nodots arī vecvecākiem, kas liek sagaidīt pieaugumu slimnīcu noslodzē.

"Atbilstoši sabiedrības veselības pamatprincipiem, neatkarīgi, vai cilvēks ir vakcinējies vai nav, novērtējis risku vai nē, mūsu pienākums ir rūpēties par šiem cilvēkiem, nedrīkstam atstāt bez palīdzības," norāda RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

Turpinās Covid-19 gadījumu pieaugums visā Latvijā, bet Rīgā un Vidzemē rādītāji pārsniedz vidējo Latvijas saslimstības līkni.

Profesors novērojis – tas, ka pēdējās nedēļas saslimstības līkne virzās burtiski stāvus, nav tikai Latvijas fenomens. Atsevišķās valstīs kā Dienvidāfrikas republikā, Lielbritānijā un arī Savienotajās valstīs pīķis jau ir pāri. Pie mums – to, domājams, sasniegsim vien pēc pāris nedēļām.

Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients pagājušajā nedēļā samazinājies līdz 1,39, kamēr nedēļu iepriekš tas bija 1,6, kas tomēr joprojām liecina par infekcijas slimības strauju izplatīšanos sabiedrībā.

Salīdzinot infekcijas izplatības intensitāti uz 100 000 iedzīvotāju vakcinēto, balstvakcīnu saņēmušo un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū pagājušajā nedēļā, cilvēkiem, kuri bija saņēmuši primāro vakcināciju, Covid-19 infekcija konstatēta vienlīdz bieži kā nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem Latvijā, bet tiem, kuri bija saņēmuši arī balstvakcināciju, saslimšana fiksēta 2,6 reizes retāk.

SPKC atgādina, ka, pieaugot vakcinēto skaitam un Covid-19 infekcijas izplatībai turpinoties pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, kopējā saslimstībā pieaug vakcinēto cilvēku infekcijas gadījumu īpatsvars. Taču vakcinēto cilvēku vidū saslimšana visbiežāk norit vieglākā formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību, tāpēc vakcinēto un saslimušo cilvēku īpatsvara rādītājs vienmēr jāvērtē kontekstā ar vakcinācijas novērsto Covid-19 gadījumu skaitu sabiedrībā kopumā.

Par laimi, vakcīna strādā – proti, slimnīcās stacionēto skaits vismaz pagaidām neaug vienlīdz strauji ar inficēto īpatsvaru, tomēr pieaugums ir.

SPKC atgādina, ka vakcinācija ir drošākais un efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no smagām slimības formām un kopīgiem spēkiem mazināt Covid-19 infekcijas izplatību sabiedrībā.

SPKC īpaši aicina neatlikt balstvakcinācijas saņemšanu riska grupās esošās personas, personas no 40 gadu vecuma un personas, kas pirmreizējo vakcināciju saņēmušas pavasarī vai vasaras sākumā.

Tāpat joprojām jāievēro spēkā esošie drošības noteikumi un Covid-19 profilakses pasākumi, piemēram, nedoties uz sabiedriskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem – kakla sāpēm, nelielu klepu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, regulāri mazgāt rokas, pareizi lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus, regulāru vēdināt telpas, kā arī iespēju robežās strādāt attālināti.

Tomēr – ko darīt ar ārkārtējo situāciju? To turpināt un ieviest jaunus ierobežojumus vai, saprotot budžeta iespējas un sabiedrības pagurumu, ļaut jau no marta cilvēkiem atkal pulcēties? Lēmums nav viegls.

"Ja man jāvērtē situācija tīri no epidemioloģijas skatu punkta, atbilde vienkāršāka – jo mazāk satikšanās, jo labāk, bet politiķiem grūtums ņemt vērā visus aspektus, arī finanšu situācija, vai spējam palīdzēt, kam darbība apturēta," norāda Briģis.

Savā ziņā valdībai gan šoreiz esot vienkāršāk, jo vīruss pats ievieš savas korekcijas. Lēmums par skolām nav jāpieņem centralizēti, bet, redzot saslimstību, tās pašas izlemj doties attālinātā režīmā vai ne. 13% no visiem pozitīvajiem gadījumiem pagājušajā nedēļā izķerti tieši skolu vidē.

Epidemiologi atkal un atkal atgādina sabiedrības pašas atbildību. Arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas apdomāt katru kontaktēšanos. Arī koncerts vai veikala apmeklējums var izrādīties liktenīgs.