Stāsts par ģimeni, kas pēc pusgada prombūtnes atgriežas dziļos Latvijas laukos no Francijas
Līva un Nils to sauc par Ziemassvētkiem, kas viņu pagalmā sākās ar pirmo sniegu. Drēgnais rudens ir galā, un bērni beidzot ir iejutušies savā jaunajā dzīvē. Dziļos laukos netālu no Zosēniem, Gaujas līča krastā, kur viņi pārcēlās no Francijas kopā ar vecākiem pirms nepilna pusgada.
Mamma runā latviski, bet bērni – atbild franciski. Viņiem pagaidām tā ir vieglāk. 11 gadus vecā Līva un astoņus gadus vecais Nils mācās skolā Drustos. Visgrūtākais priekšmets viņiem ir latviešu valoda.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kristīne LauriņarepatrianteTā latviešu valoda – tas jau aizies pamazām. Viņi tagad nevar pēkšņi ielēkt 3.-4. kurā klasē, un pēkšņi apgūt visu to gada vielu. Tā nevar.
Dzīvojot Latvijā, Līvai parādījušies jauni hobiji – keramika un aušana. Bet Nilam skolā ir uzticams draugs. Gusts.
Kristīne Lauriņa ir franču valodas skolotāja. 15 gadus viņa to pasniedza latviešiem Strasbūrā. Bet tagad ar entuziasmu māca bērnus divās skolās Cēsīs, studentus – Vidzemes augstskolā, kā arī pieaugušos Jaunpiebalgā. Lēnām viņa pierod pie tā, ka, lai tiktu uz darbu, katru dienu jāmēro apmēram simts kilometrus pāri pieciem novadiem.
Kristīne LauriņarepatrianteViegli nav. Bet tas jau arī nav svarīgi, lai būtu viegli. Nu, reizēm ir tā kurināšana. Nevar iekurināt, un tas prasa laiku, un liekas – tā jau laika nav, un tad vēl jākurina krāsns, un jāiet pēc malkas. Bet tad es sāku domāt: patiesībā, man patīk to darīt. Aiziet ārā pēc malkas. Vispār iziet šeit ārā – tā ir bauda.
Galvenais ģimenes notikums gaidāms nākamgad, kad ģimenei pievienosies nama tēvs, kurš pašreiz kārto nepabeigtus darbus Francijā. Viņš domā audzēt bites. Bet tālu uz priekšu Lauriņi-Norti nemēdz plānot. Viņi zina, ka ir spējīgi pieņemt drosmīgus lēmumus.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kristīne LauriņarepatrianteMēs vienmēr būsim ar vienu kāju Latvijā, ar vienu Francijā. Bet tā arī tam ir jābūt. Mans vīrs nekad nekļūs par 100% latvieti. Viņa ģimene, draugi, pirmie 40 gadi dzīves ir Francijā, un bērniem vecvecāki, draugi – tas ir normāli, ka viņiem ir vajadzīgas, būs vajadzīgas abas kultūras un valstis.
Bērniem viena no kvēlākajām Jaungada vēlēšanām jau piepildījās. Ziemas brīvlaiku viņi pavadīs Francijā. Bet mamma Jauno gadu sagaidīs Latvijā, gatavojoties jaunajam mācību semestrim.
No Zosēniem, visaukstākās vietas Latvijā, skan novēlējums franču valodā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
