Stūra mājai jākļūst par viesnīcu vai īres namu, lai atbrīvotos no "upura pozīcijas", pauž Sīmanis

Vienlaikus viņš norādīja, ka kino veidotājiem Stūra māja bija izdevīga, jo tajā varēja nofilmēt vissarežģītākās ainas, kas bija saistītas vai nu ar padomju periodu, vai padomju okupācijas periodu Latvijā, disidentu ieslodzījumu vai arī pašu okupācijas brīdi, vai arī staprkaru periodā kaut kādas ainas.

"Stūra mājai tieši tas smagums, kas tajā mājā ir, varbūt jāļauj to atmest, jāļauj pārtapt pavisam par kaut ko citu. Patiesībā varbūt atgriezties pie tā sākotnējā veidola, jo viņa jau patiesībā bija viesnīca vai īres nams. Nebija jau paredzēts sākotnēji, ka tā būs represīva iestāde," pauda režisors.

Varbūt telpas nozīmes maiņa var arī izmainīt to, ka tā neguļ kā "smags akmens uz cilvēka apziņas", sacīja Sīmanis, piebilstot, ka tādējādi nams liek mums atkal un atkal atgriezties upura pozīcijā. "Tam mums ir okupācijas muzejs, mums  ir citas konkrētas vietas, kur tās atmiņu institūcijas var darboties. Varbūt šis ir tas gadījums, kad vajag ļaut tam pārtapt," tā uzskata Sīmanis.

Vaicāts, kā, viņaprāt, būtu jāizturas pret pagraba zonu, vai tā būtu jāsaglabā nākotnei, Sīmanis pauda kritisku nostāju. Viņš sacīja, ka nevar mainīt ēkas funkciju, daļu no tās saglabājot iepriekšējā veidolā. "Man nepatīk tā ideja, ka varētu izveidot viesnīcu, kur būtu totalitārā režīma piemiņas stūrītis. Vai nu mainām ēkas funkciju, ideju un ideoloģiju pilnībā, vai arī to nedarām," sacīja Sīmanis. "Šajā gadījumā ir jāatbrīvojas no šīs pagātnes pilnībā, ja tāds ir lēmums."

Pēc Sīmaņa domām, atmiņa ir jāglabā un traumatiskajai atmiņai ir jābūt klātesošai, bet, ja ēka izmainās, cilvēki, kuriem patlaban ir 20 vai 25 gadi, varbūt pat 30. Viņiem jau šī te pagātne viņus vairs neskar. No tā viedokļa saglabāt kaut kādu vienu kameru vai vienu ieslodzījuma zonu pagrabā, tādu vietu, kur cilvēkiem doties. Tā ēka nekad nesāks iedarboties kā kaut kas cits, tā funkcija būs kaut kā apdraudēta, norādīja Sīmanis.

Portāls "tv3.lv" iepriekš tika vēstījis, ka valdība lēmusi pārdošanā nodot tā saukto Stūra māju Rīgas centrā, uzliekot tās potenciālajiem jaunajiem īpašniekam par obligātu uzdevumu saglabāt pagrabā ierīkoto muzeju. Pašlaik absolūti lielākā daļa nama ir tukša, neapkurināta, un ar katru dienu tās stāvoklis aizvien pasliktinās.

Jau tagad plāno sākt neatliekamos ēkas atjaunošanas darbus, kas izmaksās ap 850 000 eiro, summu segs Valsts nekustamie īpašumi, un to atgūs, pārdodot ēku.

Amatpersonas uzsver, ka ar Okupācijas muzeju noslēgtais nomas līgums līdz 2050. gada 30. decembrim tiks reģistrēts kā apgrūtinājums zemesgrāmatā un būs obligāts arī jaunajam ēkas īpašniekam, turklāt līgumā var iestrādāt punktus, kas paredz, ka muzejam tur jāatrodas vēl ilgāk.

Kinoteātrī "Splendid Palace" ceturtdienas, 4. aprīļa, vakarā notika Latvijas pirmizrāde režisora Dāvja Sīmaņa jaunākajam veikumam – vēsturiskajai drāmai "Marijas klusums". Filma 74. Berlīnes Starptautiskajā filmu festivālā šogad saņēma Ekumēniskās žūrijas balvu.

"Marijas klusums" ir vēsturiska drāma, kas veidota pēc slavenās teātra un kino aktrises Marijas Leiko dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz Padomju Savienību, lai parūpētos par savu mazmeitu un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieku un upuri.