Šuplinska: Pedagogu vakcinēšanai izvēlētais laiks ir optimāls
Ņemot vērā nepietiekamo vakcīnu pret Covid-19 skaitu, pedagogu potēšanas sākumam izvēlētais laiks – 5. aprīlis – ir optimāls, aģentūrai LETA pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Tomēr, ja pieejamo vakcīnu skaits būtu lielāks, ministre cīnītos par iespēju pedagogu vakcinācijai noritēt laicīgāk ar mērķi aptvert lielāku pedagogu loku.
"Ja vakcīnu skaits būtu lielāks, jā, tad cīnītos. Šobrīd Veselības ministrijas pieteiktais 5. aprīlis ir optimāls vakcinēšanās sākums, ņemot vērā vakcīnu skaitu," viņa sacīja.
Kā ziņots, ņemot vērā vakcinācijas tempus un vakcīnas nepietiekamību valstī, Šuplinska otrdien valdības sēdē pauda pārliecību, ka skolās attālinātās mācības turpināsies līdz mācību gada beigām.
Viņa norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu 5. aprīlī, tieši pretēji – lēnās vakcinācijas dēļ no visiem pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām.
Jau ziņots, ka iedzīvotāju ar hroniskām saslimšanās vakcinēšanu pret Covid-19 varētu sākt marta beigās, nedēļā, sākot ar 22. martu, otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē pauda Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča.
Pagaidām Latvijā turpinās mediķu, sociālās aprūpes centru klientu un darbinieku, kā arī senioru vakcinēšana. Paralēli šīm grupām ārpus kārtas vakcinē pacientus ar smagām medicīniskajām indikācijām. Cilvēku ar hroniskām saslimšanām vakcinēšanu pret Covid-19 varētu sākt nedēļā no 22. marta, savukārt pedagogu vakcinēšanu plāno sākt ar 5. aprīli. Vienlaikus Juhņēviča atzina, ka vēl tiek izstrādāts mehānisms pedagogu centralizētai pieteikšanai vakcīnas saņemšanai.
LETA jau ziņoja, ka, pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) aktuālākajiem datiem, pagājušajā diennaktī pirmo vakcīnas devu pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 1634 cilvēki, bet otro – 291, tādējādi kopumā otrdien vakcinētas 1925 personas.
Vakar pirmo poti pārsvarā saņēmuši seniori, personas ar hroniskām slimībām un citu paaugstinātu riska grupu pārstāvji. Starp vakcinētajiem bijuši arī pāris simti mediķu un ārstniecības iestāžu darbinieku, kā arī daži desmiti sociālās aprūpes centru darbinieku.
Vakcinācija ar pirmo poti notikusi apmēram 85 iestādēs – pārsvarā ģimenes ārstu praksēs, kurās vakcinēti ap desmit vai labākajā gadījumā pārdesmit cilvēku. Visaktīvāk vakcināciju veikusi "Veselības centru apvienība". Pirmajai potei visbiežāk izmantota "AstraZeneca" vakcīna, tači daudz lietotas arī abas pārējās pieejamās vakcīnas.
Savukārt otro poti vakar pamatā saņēmuši mediķi un ārstniecības iestāžu darbinieki, un tai līdzīgās proporcijās izmantotas "Pfizer" un "Moderna" vakcīnas.
Līdz šim kopumā vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēmuši 48 709 cilvēki, bet abas devas – 17 535 cilvēki. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 2021. gada 1. janvārī provizoriski bija 1,894 miljoni iedzīvotāju, tātad pirmo poti pret Covid-19 ir saņēmuši nepilni 2,6% iedzīvotāju, bet abas – 0,9%.
Pagājušā gada 28. decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, 9. janvārī sāka potēt ģimenes ārstus, bet no 11. janvāra šī iespēja ir visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem, kuri to vēlas. Savukārt 10. februārī vakcinēt sāka SAC klientus un darbiniekus, bet 11. un 12. februārī pirmās potes pret Covid-19 saņēma valsts augstākās amatpersonas un vairāki eksprezidenti.
Lietošanai Eiropas Savienībā pašlaik ir apstiprinātas trīs vakcīnas pret Covid-19 – "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna" un "AstraZeneca", taču visu šo medikamentu piegādes joprojām kavējas un ir samērā nelielas, tāpēc kavējas arī masveida vakcinēšanas sākšana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
