"Sveškauns" Rīgas autoostā: vai pasažieriem jāpierod pie guļošiem cilvēkiem uzgaidāmajās telpās?

Sociālajos medijos publicēts foto, kurā redzamas vairākas personas, guļot Rīgas autoostas uzgaidāmajā telpā. Ieraksts daļā komentētāju radījis sašutumu un to starp arī "sveškaunu", jo attēlā redzamā situācija, viņuprāt, neatbilst vietas nesen veiktajiem uzlabojumiem un modernizācijai. Rīgas starptautiskā autoosta pēdējos gados ir piedzīvojusi labiekārtošanu, tostarp uzlabojot pasažieru gaidīšanas zonas un infrastruktūru, tomēr publiskotajā attēlā redzams, ka telpas joprojām tiek izmantotas arī kā patvērums.

14. jūnijā 11:50

tv3.lv

Foto raisījis plašāku diskusiju par to, vai autoosta faktiski kļuvusi par vietu, kur regulāri uzturas bezpajumtnieki, un kurai institūcijai būtu jārisina šāda situācija — autoostas administrācijai, pašvaldības policijai vai sociālajiem dienestiem. Vienlaikus tas aktualizē jautājumu par publisko telpu izmantošanas robežām un sociālās palīdzības pieejamību cilvēkiem krīzes situācijās.

Iebraucot Rīgā super skats. @RigasAutoosta pic.twitter.com/6sRNMWbKNj

— Susuris (@SusurisMazais) June 13, 2026

Latvijā nav tieša aizlieguma gulēt sabiedriskās vietās, tomēr katra situācija tiek vērtēta individuāli, ņemot vērā sabiedrisko kārtību, konkrētās vietas iekšējos noteikumus un personas uzvedību.

Autoosta kā publiska transporta infrastruktūra var noteikt iekšējo kārtību, piemēram, ierobežojot ilgstošu uzturēšanos vai gulēšanu uzgaidāmajās telpās. Ja šie noteikumi tiek pārkāpti vai tiek traucēti citi pasažieri, apsardze var lūgt personu atstāt telpas un nepieciešamības gadījumā piesaistīt pašvaldības policiju.

Tomēr, netālu no autoostas ir patversme Gaiziņa ielā. Naktspatversmes darba laiks vasaras periodā (1.05.–30.09.): 20:00–7:00. Taču tā uzņem personas bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušas pilngadīgas personas, kuras nelieto alkoholu un ir motivētas risināt sociālās problēmas.

Patversmes Latvijā ir sociāls pakalpojums cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas vai krīzes situācijā. Tajās parasti nodrošina naktsmītni, ēdienu, higiēnas iespējas un sociālā darbinieka atbalstu, tomēr uzņemšana nav automātiska un tiek vērtēta katra cilvēka situācija individuāli.