Uz saturu

Tautas sapulces manifestu, ko parakstījuši 1200 cilvēku, iesniegs Valsts prezidentam

Ceturtdien, 13. jūlijā, Rīgā notika divas sabiedriskas pulcēšanās, kuru dalībnieki pieprasīja politiķiem un tiesībsargājošajām iestādēm aktīvāk reaģēt uz tā dēvēto "Rīdzenes sarunu" skandālu.

2017. gada 14. jūlijā 21:46

Politikas vērotāji šķiet diezgan skeptiski noskaņoti attiecībā uz to, vai šādi publiskie protesta pasākumi varētu kļūt biežāki un vai uz tiem būs kāda nopietna reakcija.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pašlaik 1200 cilvēku parakstījuši Jaunās konservatīvās partijas tautas sapulces manifestu, ko vēlāk iesniegs prezidentam Raimondam Vējonim. Tajā iekļauta gan prasība no amata atkāpties oligarhu sarunās iesaistītajiem ministriem Uldim Augulim un Jānim Dūklavam, gan ģenerālprokuroram Kalnmeieram skaidrot, kāpēc izgāzās oligarhu lieta, gan prezidentam konkrēti rīkoties.

Lai arī tautas sapulcē izskanēja tādi saukļi kā "4. atmoda" vai "tautas pretošanās" un pat izteikts mudinājums tamlīdzīgu pulcēšanos rīkot ik mēnesi 13. datumā, politikas apskatnieki tomēr šaubās, ka vakardienas mītiņš ir augsne turpmākiem, lielākiem protestiem. Taču to nevar arī simtprocentīgi dēvēt par Jaunās konservatīvās partijas priekšvēlēšanu pasākumu.

Māris Zanders
politikas apskatnieks

Piemēram, teologu Cālīti turēt aizdomās par politiskām ambīcijām es nekad neuzņemtos. Vienmēr ir cilvēki, kas vēlas paust savu attieksmi pret varu, un viņi iesaistās. Tas viņu vēstījumu nepasliktina vai nesaista ar pasākuma rīkotāju politiku.

Ojārs Skudra
LU asociētais profesors, politologs

Patlaban ekonomiskā situācija ir relatīvi stabila, kas arī nestimulē cilvēkus uz politiskām aktivitātēm. Neapmierināto skaits gan varētu pieaugt tad, ja Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija netiktu izveidota vai tā nedotu cerētos rezultātus.

Skudra uzskata, ka ir naivi gaidīt, ka "oligarhu sarunās" iesaistītie ministri Augulis un Dūklavs paši atkāpsies no amata.

Ojārs Skudra
LU asociētais profesors, politologs

Nav neviena piemēra, kas liecinātu, ka politiķi ir gatavi uzņemties politisko atbildību. To nevaram teikt arī par Valda Dombrovska demisiju, kur viņš uzņēmās politisko atbildību. Arī tas bija nevis tāpēc, ka sabiedrībā visi uzskatīja viņu par atbildīgo Zolitūdes traģēdija, bet gan tāpēc, ka notika aizkulišu politiskās spēles.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latvijā nav ierasta citviet pasaulē piekoptā politiskā tradīcija un kultūras atkāpies no amata aptraipītas reputācijas dēļ. Latvija šajā ziņā negatīvi atšķiroties pat no Igaunijas un Lietuvas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm