Teju 80% Latvijas ciemu neatbilst noteiktajam statusam. Pašvaldības negrasās tos dzēst no kartes

Iedzīvotāju skaita samazinājuma dēļ arī puse novadu neatbilst likuma prasībām. Pašas pašvaldības radikālām pārmaiņām Latvijas administratīvajā kartē gan nav gatavas. No vairāk nekā 6000 Latvijas ciemiem 77 procenti jeb 4880 ciemi neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam ciemu statusam. Tas nozīmē, ka tajos nav koncentrēta apbūve un novada teritorijas plānojumā nav noteiktas ciema robežas.

"Situācija ir tāda, jā. Demogrāfiskās izmaiņas ir bijušas ļoti straujas, ekonomiskās arī. Iedzīvotāju migrācija ir novedusi pie tā, ka ir ciemi, kas ir maz apdzīvot vai vispār nav apdzīvoti," uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Saskaņā ar likumu to, vai ciemam atņemt statusu, izlemj novadu domes. Vairumā gadījumu tās izvairās lietot dzēšgumiju Latvijas kartē. Arī pašvaldību lietu ministrija neuzstās uz ciemu likvidēšanu. Tiem tāpat ir tikai nosaukums un nekādas funkcijas. Līdzīgi kā ar vēsturiskiem pilskalnu nosaukumiem, pašvaldības ciemus kartē varēs paturēt vēsturiskai piemiņai.

Latvija ir unikāla ar to, ka likuma prasībām neatbilst ne tikai ciemi. Arī puse no 110 novadiem un divas no deviņām lielajām pilsētām. Valmierā un Jēkabpilī iedzīvotāju ir mazāk nekā noteiktais minimums – 25 tūkstoši. Savukārt katrā otrajā novadā nav nepieciešamo četru tūkstošu iedzīvotāju. Lai arī likums netiek pildīts, mazo novadu vadītāji negrib dzirdēt neko par apvienošanos.

Saeimā politiķi gan uzskata, ka pēc 13. Saeimas velēšanām pie jūtīgā jautājuma par novada skaita samazināšanu, visticamāk, būs jāatgriežas, jo rūkošais iedzīvotāju skaits vietvaras vienkārši vairs nespēs uzturēt.