Teju visā Latvijā dārzos savairojušās ābolu laputis

Laputis šogad nav saudzējušas arī Siguldas novada saimniecības "Pīlādži" dārzus.

Kur kukaiņi nav tikuši klāt, jaunie dzinumi ir spēcīgi, ar leknām lapām. Taču, kam ir, jaunie āboli ir mazi, lapas sačokurojušās, un tas apdraud jaunā dzinuma spēju attīstīties. Īpaši bīstamas laputis ir jaunajām ābelītēm.

"Burtiski nedēļas laikā viņš apstādina augšanu, sabojā šo galveno dzinumu. Gads zaudēts dārzam, tas ir gan laiks, gan izmaksas visas," saka Siguldas novada saimniecības "Pīlādži" saimnieks Jānis Zilvers.

Tādēļ dārzkopji visā Latvijā šogad uzsākuši cīņu pret sīkajiem kaitēkļiem.

"Mēģinājām lokāli strādāt, vispirms tas ir atsevišķās vietās, kur redzamas šīs laputis, ejot vienkārši ar rokas miglotāju. Bet, tā kā mums ir 15 hektāri kopējie dārzi, tad tas nav tik vienkārši. Un nācās visu dārzu ar insekticīdu nomiglot šogad, jo laputis diezgan katastrofāli gāja uz priekšu," stāsta Zilvers.

Laputis šogad sastopamas teju visos augļu dārzos Latvijā, norāda Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) eksperti. Taču pašus audzētājus vairāk bažīgus dara kraupja izplatība, kas ābolus padara nepievilcīgus patērētājiem.

Ābeļu kraupis ir viena no postošākajām ābeļu slimībām. Tas samazina gan ražu, gan tās kvalitāti, jo uz ābeles lapām un arī uz paša ābola rada melnus plankumus.

"Šie augļi vairs ir tikai sulas āboli. Tie realizācijai, kā galda prece vairs nederēs. Viņi derēs tikai sulai," tā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta eksperte Anitra Lestlande, kura TV3 Ziņu viesošanās laikā apsekoja Līgatnes novada saimniecību "Līgatnes ābele". Kraupi veicinājis mitrais un siltais laiks. Atsevišķos Līgatnes dārza kokos slimība apsēdusi teju katru ābolu.

"Tik augstvērtīga raža nebūs. Augļkokā šī slimība jau ir, tas nozīmē, ka ar viņu cīņa būs praktiski visu vasaru. Ik pa laiciņam būs jāveic kāds ierobežojošais pasākums, lai saglābtu neinficētos ābolus un arī jāsaka, lai saglābtu koka veselību," saka Lestlande.

"Man tas kā agronomam īsti nepatīk," tā par slimības izplatību dārzā saka tā saimniece Gaida Grava. Slikts ābolu gads šeit bijis jau iepriekšējais. Tādēļ šogad īpaši svarīga ir laba raža.

"Protams, pa šķirnēm ļoti atšķiras. Lai liekas, ka ir veikta apsekošana un pietiekami labi tas ir darīts, bet šobrīd nav tā, kā gribētos. Nebūs tā izskatīgā prece," bilst Grava.

Katrs bojāts ābols saimniecībai nozīmē mazākus ienākumus. Lai gan ar kraupi cietušajiem āboliem garša nemainās, pircēji šādus ābolus neizvēlas.

"Mums maks ir biezāks, ja ir kvalitatīvs ābols. Mums prasās, lai būtu skaistāki āboli. Ir tie nestandarta āboli, mēs jau viņus tirgojam. Ja mūsu ābols šeit uz vietas maksā kādus 50, 60 centus un tas nestandarta, piemēram, kraupainais, 30 vai 25, tomēr ņems to skaisto ābolu," stāsta Grava.

Šogad īpaši daudz ar kaitēkļiem un slimībām jācīnās arī citiem dārzkopjiem Latvijā. Kāda, beigu beigās, būs šā gada raža, saimnieki gan varēs pateikt vien augļu novākšanas laikā, jo līdz rudenim dārzos var izplatīties vēl citas bīstamas slimības un kaitēkļi. Turklāt daudz atkarīgs arī no laikapstākļiem. Piemēram, viena spēcīga krusa ražai var būt pat katastrofāla.