Uz saturu

Tikai pusei Covid‑19 slimnieku ir noskaidrota inficēšanās vieta

Daudzi uzņēmēji neizpratnē par viņu biznesa apturēšanu ārkārtējās situācijas laikā. Visaktīvāk par sevi atgādināja pirtnieki, kā arī SPA un skaistumkopšanas salonu īpašnieki. Nepilnas nedēļas laikā viņiem izdevies savākt nepieciešamos 10 000 parakstu iniciatīvai par izņēmuma statusa attiecināšanu attiecībā pret viņiem.

2020. gada 14. novembrī 20:17

Tikai pusei Covid-19 slimnieku ir noskaidrota inficēšanās vieta. No tiem – 37% saslimuši kontaktējoties ģimenē, teju ceturtdaļa darbā, vairāk par piektdaļu medicīnas un izglītības iestādēs. Savukārt tikai viens procents inficējies izklaides pasākumos, pusprocents – kultūras pasākumu laikā, bet 0,2 procentos gadījumu Covid-19 saķerts interešu izglītības un sporta vietās. Tamdēļ var rasties jautājums, – kāpēc tad valdība likusi slēgt bārus, naktsklubus, pirtis, SPA, slidotavas, izklaides centrus, skaistumkopšanas salonus, un ir virkne vēl citu liegumu? Turklāt daļā no šiem biznesa veidiem Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) nav atklājis Covid-19 perēkļus. Taču lēmums šīs vietas slēgts esot pavisam vienkāršs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Ja tagad pajautāt par vietu, kur cilvēks ir inficējies, es atbildētu tā – daļa nezina, kur inficējušies, tie ir 50%. Tas, ka puse nevar pateikt, kur inficējušies, šis vīruss var sagaidīt cilvēku jebkurā vietā," norāda SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Tas ir iemesls, kāpēc arī ar valsts politiku nesaistītais sabiedrības veselības eksperts uzsver – daudzajiem biznesa veidiem bija jāuzliek darbības liegums.

"Šobrīd tiek uzskatīts, ka slimība izplatās jau nekontrolēti. Tas nozīmē, ka jebkurā vietā, jebkurā pilsētā jebkurš pretīmnācējs var būt jau infekcijas avots. Izejot no šīs situācijas, tad arī ir šie stingrākie lēmumi," saka Prof.Dr.med., RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") skaidro – tā kā visu iepriekšējo nedēļu pakāpeniski ieviesti arvien stingrāki ierobežojumi tomēr nedeva rezultātus Covid-19 izplatības mazināšanai, tad jāierobežo visi publiskie biznesi, kas nav pirmās nepieciešamības.

"Tas mērķis ir ļoti elementārs – pārraut saslimstības ķēdi, ierobežot kontaktēšanās iespējas, un tas ir pamatu pamats," saka Kariņš.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzņēmēju intereses pārstāvošā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) neapšauba un nekritizē valdības lēmumu par tik daudzu biznesa veidu darbības apturēšanu. Pirmkārt, valdība pretī likusi atbalsta mehānismu –  dīkstāves pabalstus un valsts apmaksātu slimības lapu no pirmās dienas. Otrkārt, inficēšanās, piemēram, kādā izklaides vietā vai skaistumkopšanas salonā nozīmētu Covid-19 aiznest uz jau citu, daudzskaitlīgu darba kolektīvu.

LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa norāda: "Ja tas notiek strauji, un ja lielie rūpniecības uzņēmumi, lielie pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi ir spiesti apstādināt savu darbību, tas noteikti ir ar kārtu lielāku ietekmi uz pašu uzņēmumu un ekonomiku kā kopumu."

Eksperti uzsver – cilvēkiem ne tik ļoti vajag satraukties, ka nav izklaides vietu, bet kritiski izvērtēt, cik paši atbildīgi izturas pret Covid-19 izplatības risku mazināšanu.

"Ja mums šobrīd ir sliktāk, tas visciešākā un vistiešākā veidā ir saistīts ar cilvēka attieksmi un rīcību," bilst Briģis.

Savukārt Zariņš norāda: "Tas, ko esam novērojuši un ko saka uzņēmumi, cilvēki baidās par savām darba vietām. Pat, ja viņiem ir slimības izpausmes, elpceļu slimības simptomi, viņi turpina nākt uz darbu."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ārkārtējā situācijā pavasarī visi bērnudārzi un skolas bija slēgtas. Tagad, kad tās turpina darbu klātienē līdz 7.klasei, Covid-19 izplatās izglītības iestādēs starp darbiniekiem un audzēkņiem.

"Tas ir kompromisa variants, nedaudz upurējot sabiedrības veselības intereses, un ejot pretī citām interesēm," saka Briģis.

Tā ka katram ir iespēja tālāk inficētus vairākus citus cilvēkus, tad rodas jautājums, vai tomēr saprātīgi nebūtu aizvērt arī bērnudārzus un skolas.

Veselības ministrijas galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis skaidro: "Bērni līdz desmit gadu vecumam maz inficē pārējos un arī mazāk inficējas savā starpā. Tas tomēr ir visās valstīs. Ir svarīgi šiem mazajiem bērniem iet uz skolu. Jautājums varētu būt par 5. un 6. klasi."

Savukārt Perevoščikovs norāda: "Ja gadījumā tur kaut kas notiek, protams, būs jāpaskatās iespēja par papildu pasākumiem attiecībā uz maziem bērniem, kas mācās skolās."

Iepriekš valdības pārstāvji sacīja – bērnudārzi un skolas jātur vaļā, jo lielai daļai vecāku nemaz nebūšot, kur likt bērnus. Esot taču jāstrādā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm