Ukrainas kara "iesaldēšana" varētu palielināt riskus Baltijas reģionam: SAB vērtējums par Latvijas drošību
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja, ka drošības situācija Latvijā joprojām ir sarežģīta un cieši saistīta ar karu Ukrainā. Zviedris pauda skepsi par iespējamu pamieru tuvākajā laikā un norādīja, ka jebkāda konflikta "iesaldēšana" dotu Krievijai iespēju atjaunot militāro potenciālu.
Runājot par iespējamu pamiera ietekmi, SAB direktors uzsvēra, ka tas Krievijai dotu gan laiku, gan resursus turpmākai sagatavošanai. "Mainoties situācijai frontē Ukrainā, tas Krievijai dod gan laiku, gan telpu gatavot savus militāros spēkus," sacīja Zviedris.
Viņš piebilda, ka, neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika vēl nav sabrukusi un militārā rūpniecība joprojām darbojas kara režīmā, kas nozīmē ilgtermiņa riskus arī NATO un Eiropas Savienības valstīm.
Pēc Zviedra teiktā, lielie zaudējumi Ukrainā un dzīves līmeņa pasliktināšanās Krievijā nav izraisījusi plašu neapmierinātību, kā tas būtu Rietumos. "Krievijas elite mērķtiecīgi skalo smadzenes savai sabiedrībai," norādīja SAB vadītājs, uzsverot propagandas un represīvo mehānismu lomu. Ikviens, kurš publiski pauž neapmierinātību, var tikt pakļauts tiesiskai vajāšanai, kas būtiski ierobežo sabiedrības spēju pretoties režīmam.
Runājot par starptautisko sadarbību, Zviedris uzsvēra, ka Latvijas attiecības ar ASV un NATO saglabājas stabilas. "Gan divpusējā sadarbība, gan sadarbība NATO ietvaros notiek tādā veidā, kā līdz šim. Nekas nav mainījies," viņš sacīja. Vienlaikus SAB seko līdzi arī Krievijas un Baltkrievijas diplomātiskajai aktivitātei, norādot, ka Krievijas izlūkdienestu klātbūtne Eiropā šobrīd ir būtiski samazināta, taču mēģinājumi atjaunot ietekmi turpinās.
Uzmanība pievērsta arī dezinformācijas riskiem, īpaši Saeimas vēlēšanu gadā. Zviedris brīdināja, ka gaidāmas informatīvās ietekmes kampaņas, kuru mērķis būs graut uzticēšanos vēlēšanu procesam.
"Aicinu Latvijas sabiedrību būt kritiskai, vērtēt ziņas un meklēt vairākus apstiprinājuma avotus," uzsvēra SAB direktors. Viņš norādīja, ka prokremliskās informācijas ietekme Latvijā ir mazāka par pusi sabiedrības, tomēr joprojām pastāv, īpaši to vidū, kuri dzīvo Krievijas informatīvajā telpā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
