Ukrainas notikumu iespaidā daudzi stājas zemessardzes rindās

Zemessardzes komandieris Leonīds Kalniņš:
"Uz 1. oktorbri mums jau ir iestājušies 579 Latvijas pilsoņi. Tie ir pavisam jauni cilvēki, kas nekad nav dienējuši. Man par to ir liels prieks. Līdz ar to esam pilnībā aizvietojuši tos, kas iestājušies profesionālajā armijā, gan tos, kas izbraukuši no valsts."

Viņš paredz, ka līdz gada beigām zemessardzes rindu skaits pieaugs vēl vairāk.

Tomēr problēmas aizvien rada trūcīgais zemessardzes finansējums. Lai spriestu par zemessardzes nozīmi, sasaukta pat īpaša diskusija. Saeimas deputāte Vineta Poriņa norāda: "Ļoti labi, ka esam NATO sastāvā, bet piederība šai organizācijai neatrisina visu. Mums pašiem ir jābūt gataviem savu valsti aizstāvēt." Viņa norāda, ka paši zemessargi ir skeptiski par organizācijas iespējām aizstāvēt valsti. "Igauņi, piemēram, nomaina gan ekipējuma, gan vispār stiprina valsts aizsardzību."

Militārais eksperts Kārlis Krešliņš gan uzskata, ka militārā konflikta gadījumā zemessardze būtu nopietns atbalsts un instruments. "Zemessardzei nevajag dublēt armijas funkcijas. Tās uzdevums būtu sniegt atbalsta funkciju."

Pašlaik zemessardzē dienē 9000 cilvēku.