Uzņēmējas saņem mulsinošas vēstules par valodu kļūdām internetveikalos; VVC sniedz skaidrojumu

Ar informāciju par VVC vēstulēm uzņēmējas publiski apspriedušās forumā "Sieviešu virtuālā kopstrādes telpa" sociālās saziņas vietnē "Facebook". Sintija Mikanovska-Mikalovska citām lietotājām lūdza palīdzēt ar tehnisku padomu, kā iztulkot uz angliskas platformas bāzētās mājaslapas pogas. Izrādījās, ka arī citas uzņēmējas saņēmušas līdzīgas vēstules.

"Es nezinu, kāpēc tieši es," telefonsarunā ar portālu "tv3.lv" atzīst Sintija. "Varbūt kāds pasūdzējās? Vai varbūt nejaušības princips?" Viņu notikušais izbrīna, jo internetveikala lapu veidojusi "pēc labākās sirdsapziņas". Latviski vietne bijusi iztulkota vismaz 90 procentu apmērā. Angliski palikušas vien "mazas vietiņas", atsevišķi burti, kurus tehniski pārlikt latviešu valodā nozīmē pašai programmēt, kas nav viņas ikdienas darbs. "Būtu traki, ja institūcija uzliktu kādu sodu," tā atzīst Sintija.

Atbalsta latviešu valodu, bet nesaprot prasības

Valodas sargu iebildumus interneta veikalam "Recepsukolekcionars.lv" Sintija jau ņēmusi vērā. Labojumus viņa veica uzreiz. "Neesmu pret kaut ko šādu," akcentē uzņēmēja. "Es atbalstu, novērtēju to darbu, rezultāts ir vajadzīgs, lai latviešu auditorijai informācija pieejama latviski," valodas sargu aicinājumu vērtē Sintija, vienlaikus neslēpjot, ka šādas pēkšņas inspektoru prasības mazajiem uzņēmējiem, ja gadījumā nav pietiekamu tehnisko zināšanu, var radīt papildu izdevumus. Turklāt ne visas "kļūdas" Sintijai ir saprotamas.

Piemēram, viņai lūgts latviskot lina auduma galda salvetes, kuras bija nosaukusi "Meaningful conversations" (Jēgpilnas sarunas). Par laimi, Sintijai nebija radīti speciāli iepakojumi, bet ja tā būtu bijis, tas uzņēmumam nozīmētu zaudējumus. Nosaukumu uzņēmēja latviskojusi kā "Siltas sarunas", taču šāds "valodas lietojuma aizrādījums" raisījis jautājumu par samērīgumu. "Kāpēc pārbaudes ir maziem uzņēmumiem, bet nav lielo uzņēmumu mājaslapām, kur reizēm novērotas ievērojamas valodas nesakritības. Tas arī liecina par mūsu kultūras līmeni," teic uzņēmēja, norādot, ka vidēji interneta veikalu apmeklē 50 līdz 100 cilvēku dienā.

Viņasprāt, svarīgi, lai informācija par latviešu valodas prasībām interneta lapām būtu arī publiski pieejami un viegli atrodami. Lai uzņēmējs zinātu, kā ir pareizi. "Būtu nepieciešama kāda informatīva kampaņa, kuras laikā šīs lietas varam sakārtot paši," savu redzējumu pauž Sintija.

Mulsina prasība tulkot dzērienu nosaukumus

Arī Ilze Elizabete Romančenko, kura tikai augustā izveidojusi mākslas preču interneta veikalu "elisartworks.lv", portālam "tv3.lv" atzīst, ka pēc vēstules saņemšanas sajutusies kā skolniece, kura izgāzusies pamatskolas latviešu valodas eksāmenā vai arī kā noziedzniece. "Es godprātīgi visu smuki sarakstīju latviski, biju centusies. Būtu bijis jauki, ja man būtu iepriekš pieejama informācija par to, kas jāņem vērā, kas vajadzīgs, un tad laikus prasības nodotu lapas izstrādātājam," atzīstas māksliniece.

Tajā pašā laikā viņa arī atzīst, ka labojumi, kurus pieprasīja VVC, daudz laika neaizņēma. Bijis patīkami, ka vēstulē pausti konkrēti iebildumi, dotas norādes, aiztaupot nepieciešamību "rakties" cauri mājaslapai, lai sameklētu problemātiskās vietas.

Neizpratni viņā raisīja valodas sargu prasība "lattes krūzi" pārsaukt par "lates krūzi", un "espresso krūzi" par "espreso krūzi". Kāpēc oriģinālais dzēriena nosaukums viņas veikalā nedrīkst parādīties, bet kafejnīcās – to plaši izmanto? "Es negribu liekus kašķus un taisnošanos, ne arī tērēt laiku tam, lai skaidrotu, kāpēc tā un ne citādi. Es, mīļā miera labad, vienkārši nomainīju," atzīst Ilze, kurai tomēr radies arī jautājums, kāpēc VVC nepievērš uzmanību lielām mājaslapām kā "Latvija.lv", kur viņa novērojusi sistemātiskas latviešu valodas kļūdas un anglicismus. Tai pat laikā viņai kā uzņēmējai starptautisku vārdu lietošana ir būtiska, lai interneta pārlūkā preci potenciālais klients vispār pamanītu.

Ilze, kolīdz izlaboja inspektoru norādītās kļūdas, informēja VVC par padarīto darbu ar e-pasta vēstuli, taču līdz šim atbildi tā arī nav saņēmusi. Sintija pieļauj – tas nozīmē, ka viss ir kārtībā.

Ja kļūdas nelabo, piemēro sodu

Valsts valodas centrs (VVC), vaicāts, vai šobrīd norit kāda īpaša kampaņa, pastiprināti pārbaudot mazos Latvijas internetveikalus, to neapstiprina. VVC direktore Inese Muhka sarunā ar tv3.lv pieļauj, ka, visdrīzāk, par mājaslapām saņemta sūdzība. "Paši par sevi mēs nekādā ziņā nekoncentrējamies uz mazo uzņēmumu kategoriju. Šī nav prioritārā lieta, ko mēs darām," norādīja Muhka. Taču arī piebilda, ka uzņēmējas var priecāties par vēstuli ar lūgumu labot kļūdas, nevis ar informāciju, ka kļūdu dēļ ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process un piemērots sods.

"Manuprāt, nav pareizi tīmekļvietņu pārbaudēs uzreiz mesties virsū ar sodu. Zinot, kā dzīvo un cīnās pašnodarbinātie un tā saucamie mazie uzņēmēji, lielākoties kļūdas nav ļaunprātība, tā ir nezināšana," sacīja VVC vadītāja, kura ierasto valodas centra praksi  aicinājusi mainīt uz principu "konsultē vispirms" – sākumā vēršot uzņēmēju uzmanību uz nepilnībām un aicinot tās novērst.

Iemesls, kāpēc divi mazi uzņēmumi nonākuši VVC redzeslokā, viņasprāt, visdrīzāk ir nejaušība, vai arī uzņēmumi ir savstarpēji saistīti, piemēram, tiem ir līdzīgs veikalu piedāvātais sortiments.

Kādas ir sekas, ja kļūdas neizlabo? Muhka sacīja, ja centrs atkārtoti saņem sūdzības vai konstatē, ka iepriekš uzskaitītie trūkumi nav novērsti, tad tiek uzsākts administratīvā pārkāpums process. "Tad ir administratīvās lietas izskatīšana un, visdrīzāk, sods," paud VVC vadītāja. Fiziskām personām naudas soda apmērs ir no 35 līdz 140 eiro. Savukārt juridiskām personām, piemēram, SIA, soda nauda sasniedz 140 līdz 1400 eiro.

"Tas ir stāsts par latviešu pašlepnumu"

"Mūsu mērķis nav sodīt," sarunā akcentēja VVC vadītāja. "Vienlaikus mūsu pienākums ir nodrošināt latviešu valodas izplatību un valsts valodas statusa aizsardzību." Muhka arī aicina ikvienu, kurš ir saņēmis VVC inspektoru vēstules, kurās lūgts nodrošināt latviešu valodu tīmekļvietnē (interneta veikala vietnē), nekautrēties un sazināties ar VVC vai konkrēto inspektoru, lai gūtu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, ja tādi radušies. Vai lūgtu pagarināt kļūdu labošanas termiņu, ja tas nepieciešams. Muhkas ieskatā, inspektori gan nosaka saprātīgus termiņus. "Ja cilvēkam ir objektīvi iemesli, kāpēc viņam kāda no pogām tehniski nedarbojas latviešu valodā, skaidrs, ka neliksim viņam problēmu atrisināt septiņu dienu laikā," vērtēja VVC vadītāja.

"tv3.lv" lūdza arī skaidrot, pēc kādiem principiem VVC speciālisti vadās, identificējot pārkāpumus pret latviešu valodu interneta veikalos. Piemēram, kāpēc latviski jātulko salvešu nosaukums "Meaningful conversations", un kāpēc jālatvisko "Lattes krūze", vai šādi netiek ierobežota autora izpausmes brīvība? Muhka skaidroja, ka jānošķir, kas ir autora radošā izpausme, piemēram, dekoratīvs uzraksts uz preces, un kur tā ir informācija, kas patērētājam ir jāzina un kuru tas vēlas saprast. Ikvienam Latvijā dzīvojošajam cilvēkam, iepērkoties Latvijā, turklāt Latvijā ražotu produktu, ir tiesības iegūt informāciju, komunicēt latviski. "Pagriežam šo jautājumu otrādi," aicināja VVC vadītāja. "Padomājiet, kā mēs jūtamies tajā brīdī, kad esam otrā pusē – kā pakalpojuma saņēmējs."

Inese Muhka

Valsts valodas centra vadītāja

"Tā ir latviešu problēma. Mēs iedomājamies, ka šobrīd visiem ir jāzina krievu vai angļu valoda. Bet kāpēc? Mums ir sava – latviešu valoda. Mēs varam būt pasaules pilsoņi, bet, ja mēs paši savā valodā nespējam izteikties, tad kur ir mūsu pilsoniskā piederība un dzimtās valodas saglabāšana. Paskatāmies uz šīm lietām šādi. Tas ir stāsts par latviešu pašlepnumu , par atbildību pret savu valodu un savu identitāti. Mums ir jāciena sava valoda arī interneta vidē, turklāt tieši šādi mēs varam to nest pasaulē."

Savukārt, atbildot uz jautājumu, kāpēc inspektori kā kļūdu identificējuši "Lattes krūzes" nosaukumu, VVC vadītāja paskaidroja – tas ir gluži vienkārši. Latviešu valodā nav vārda "latte", bet ir vārds late ar vienu "t" burtu. Late apzīmē dzērienu, kas pagatavots, sajaucot espreso ar karstu, uzputotu pienu. Konkrētajā gadījumā, nosaucot krūzi par lattes krūzi, angļu valodas vārdam pielikta latviskā galotne "s". Rezultātā izveidojies vārds, kura faktiski nav nevienā valodā. Interneta veikaliem esot iespēja starptautiski atpazīstamo dzērienu saukt svešvalodā, ja to raksta slīprakstā – latte.

Atbildot uz kritiku, ka mazajiem uzņēmējiem pietrūkst viegli sasniedzamu instrukciju par latviešu valodas lietojumu, veidojot interneta veikalus, un viņi labprāt vēlētos informatīvu kampaņu, Muhka norāda – VVC mājaslapā informācija ir atrodama. Tomēr VVC arī apsvērs, kā plašāk un vienkāršāk uzņēmējiem pasniegt skaidrojošo materiālu. Tas varētu notikt sadarbībā ar citām institūcijām, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru.