Uzņēmumu reģistrs dramatiskas izvēles priekšā: kuru pirkstu cirst

Lai nodrošinātu iestādes veiktspēju un pielāgotu tās uzturētās informācijas sistēmas, valdība šā gada budžetā UR atvēlējusi papildus 1,46 miljonus eiro, bet turpmākajos divos gados iestādei šiem mērķiem iezīmēti vēl pa 1,3 miljoniem.

"Tas ir mazāk nekā akūti vajadzīgs"

UR informē, ka valdības apstiprinātā finanšu piešprice ir tikai daļa no iestādei nepieciešamā. Turklāt vēl neesot arī skaidrības, vai Saeima tieši tādu budžetu apstiprinās. Te jāpiebilst, ka šā gada valsts budžeta veidošana ir aizkavējusies – pagaidām to tikai apstiprinājusi valdība, bet debates un tā pieņemšana Saeimā vēl tikai gaidāma.

Par valdības atvēlēto gandrīz pusotra miljona eiro papildus finansējumu pašā UR vērtē, ka "tas ir mazāk nekā akūti nepieciešams".

"Ir teiciens: kod kurā pirkstā gribi, visi sāp. Uzņēmumu reģistrs šobrīd ir vēl nopietnākā situācijā – mums jāizvēlas, kuru pirkstu cirst nost," "tv3.lv" situāciju vērtē UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Guna Paidere

galvenā valsts notāre

"Šis budžets nav izaugsmei un attīstībai, tas ir ugunsgrēka dzēšanai – lai noturētu esošo līmeni, tostarp pildītu visas starptautiskās saistības, kuras Latvijas valsts ir apņēmusies."

Vienlaikus valsts galvenā notāre atzīmē, ka viņas vadītā iestāde centīsies darīt visu, kas iespējams, lai noturētu esošo pakalpojumu kvalitātes līmeni, tomēr "to apsolīt pie pašreizējās neskaidrības būtu pāragri".

Dziļas krīzes priekšvakarā

UR šobrīd atrodas dziļas krīzes priekšvakarā, – uzsver iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Zandfelde. Tas esot saistīts ar to, ka UR ilgstoši nācies ieviest no Latvijas likumiem un Eiropas Savienības (ES) direktīvām izrietošus jauninājumus esošo resursu ietvaros.

Pašlaik notiekot pagājušā gadsimta 90. gados būvēto Uzņēmuma reģistra IT sistēmu nomaiņas process, bet nepietiekamo resursu dēļ pastāvot nopietni riski 30 gadu laikā reģistros uzkrātās informācijas saglabāšanai. Sistēmu nomaiņas kavēšanās neļaujot iestādei arī veidot mūsdienu prasībām atbilstošus e-pakalpojumus.

"Situāciju vēl skarbāku padara iestādes darbinieku zemais atalgojums. Pēc publiski izskanējušās informācijas UR ir zemākais atalgojums valsts pārvaldē kopumā," atzīmē Zandfelde, piebilstot, ka tas apgrūtina esošo darbinieku noturēšanu un jaunu darbinieku piesaisti.

Problēmas apzināmies, tāpēc tas ir mūsu stratēģijā, un šobrīd IT modernizācijas projektā pie tā strādājam. Tiesa, atalgojuma jautājums Reģistrā ir ļoti sāpīgs punkts, tāpēc uz priekšu neiet tik raiti kā pašiem gribētos. Cilvēki ar ~800 eiro atalgojumu izdeg, un vakanču ir daudz. https://t.co/fp4XJqV7G4 pic.twitter.com/K20pubLzih

— Uzņēmumu reģistrs (@uznemumureg) January 12, 2023

Jāpilda jauni uzdevumi

Kādiem mērķiem tiks tērēti papildus 1,46 miljoni, UR sola skaidrot pēc budžeta apstiprināšanas Saeimā. Vienlaikus iestāde norāda, ka tai jāpilda jauni likumos un direktīvās noteikti uzdevumi.

Piemēram, UR ir jāizstrādā un jāievieš datu apmaiņa ar citiem ES reģistriem par personām, kam aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību. Jāievieš arī Mobilitātes direktīvas prasības attiecībā uz informācijas apmaiņu starp ES valstu reģistru iestādēm par ES dalībvalstīs esošo uzņēmumu pārrobežu reorganizāciju.

Iestādes pienākumos ir arī sankcionēto personu analīze. Šobrīd UR iestādes vestajos reģistros esošo sankcionēto fizisko personu un ar tām saistīto juridisko personu identifikāciju veicot uz esošo resursu pamata, pateicoties darbinieku entuziasmam un augstai motivācijai saistībā ar Latvijas valsts drošību.

Lai padarītu šo procesu efektīvāku, esot nepieciešams gan IT sistēmu resurss, gan cilvēkresursi. "Šis darbs prasa ļoti augstu atbildību, jo, balstoties uz UR informāciju, citi reģistri iesaldē īpašumus, bankas – kontus," piebilst Zandfelde.