Vāc parastus, lai amatpersonām liegtu bez pamatota iemesla bloķēt sociālo tīklu lietotājus

Iniciatīvas iesniedzējs ir Andrejs Voronovs. Iensiegtajā iniciatīvā viņš raksta: "ASV Federālās apgabaltiesas 2018. gada 23. maija spriedumā, kurā tiesa vērtēja ASV prezidenta rīcību, bloķējot savus sekotājus "Twitter", tiesa atzina, ka "Twitter" ir uzskatāms par publisku platformu, kurā ikvienam ir tiesības paust savu viedokli. Tādējādi nebūtu pieļaujama atšķirīga attieksme, kuras ietvaros amatpersona izvēlētos liegt piekļuvi savam sociālā tīkla lietotāja kontam, ja sekotāji pauž kritiku par amatpersonas pieņemtiem politiskiem lēmumiem vai nostāju."

Vienlaikus iniciatīvas autors uzskata, ka amatpersonu aktivitāte, paužot viedokli sociālajos tīklos, un pārējo sociālo tīklu lietotāju tiesības saņemt informāciju no amatpersonu kontiem, ir vērtējamas Latvijas Republikas Satversmes 100. panta kontekstā – ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.

"Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir nostiprināts, ka attiecībā uz politiķiem pieļaujamās kritikas robežas ir daudz plašākas nekā attiecībā uz privātpersonām, jo tiesiskā un demokrātiskā valstī valdības, ministru vai politiķu rīcībai ir jābūt pakļautai arī preses un sabiedrības kontrolei. Tāpēc uzskatu, ka nav pieļaujama situācija, kad amatpersona liedz piekļuvi savam lietotāja profilam, ja kāds cits sociālā tīkla lietotājs ir paudis kritiku par amatpersonas politiskajiem lēmumiem," norāda iniciatīvas autors.

Pēc Voronova uzskatiem, augsta līmeņa amatpersonai ir jārēķinās, ka sabiedrības interese saņemt informāciju tieši no amatpersonas sociālā tīkla lietotāja konta būs ievērojami lielāka, nekā no ministrijas vai iestādes lietotāja konta vai citām privātpersonām.

"Situācijā, kad amatpersona ir izvēlējusies izmantot sociālos medijus, veicot sabiedrības informēšanu plašākā apjomā, nekā likumā ir noteikts, amatpersonai ir arī pienākums ievērot labas pārvaldības principu, uzklausot un nodrošinot viedokļu daudzveidību," iesniegtajā iniciatīvā pauž Voronovs.

Balstoties uz to, ka valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektajā daļā ir noteikts, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu, iniciatīvas autors piedāvā papildināt likumu ar normu, kurā būtu noteikts liegums amatpersonām bez pamatota iemesla bloķēt sociālo tīklu lietotājus.

"Sabiedrība iegūs plašākas tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus komunikācijā ar amatpersonām, tādējādi amatpersonu rīcība būs vairāk pakļauta sabiedrības kontrolei," uzskata Voronovs.