Vai arī Latvijā ieradīsies Lampedūzas migranti? ES valstis aicinātas solidarizēties krīzē
Vairāk nekā 8000 migrantu pāris dienu laikā ieradās Lampedūzas salā Itālijā, paralizējot dzīvi uz tās. Reaģējot uz šo migrantu krīzi, Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar desmit punktu plānu, modinot ES dalībvalstis solidāri uzņemt daļu Lampedūzas migrantu. Vai Latvija atsauksies šim aicinājumam?
Straujais migrantu pūļu pieplūdums Lampedūzas salas iedzīvotājus iedzinis izmisumā. Pašvaldība izsludināja ārkārtas stāvokli. Sākotnējās uzņemšanas centrs, kurā ir vieta apmēram 400 cilvēkiem, strauji tika pārpildīts. Vairāki tūkstoši migrantu izmitināti nometnē ar domu, ka vēlāk viņi tiks pārvesti uz Itālijas kontinentālo daļu.
Pagājušajā svētdienā krīzē nonākušo Itālijas salu apmeklēja arī EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
I want to be very clear:
We have an obligation as part of the international community.
We have fulfilled it in the past, and we will continue to do so.
But we will decide who comes to Europe and under what circumstances, not the smugglers. pic.twitter.com/E3jt1mf3QE
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) September 17, 2023
Nepieciešama Eiropas atbilde
"Migrācija ir Eiropas izaicinājums, kam nepieciešama Eiropas atbilde un risinājums," preses konferencē Lampedūzā uzsvēra fon der Leiena, aicinot Eiropas valstis uz solidaritāti un vienotību.
EK priekšsēdētāja solīja Itālijai ES institūciju atbalstu krīzē, tai skaitā, lai pārvietotu migrantus no Lampedūzas.
"Mēs mudinām citas dalībvalstis izmantot Brīvprātīgo solidaritātes mehānismu un pārvietot migrantus no Itālijas."
Reaģējot uz migrantu pieplūdumu Lampedūzā, EK formulējusi desmit punktu pasākumu plānu.
Vienā no plāna punktiem EK apņemas atbalstīt cilvēku pārvietošanu no Lampedūzas, tostarp uz citām ES valstīm, izmantojot Brīvprātīgās solidaritātes mehānismu, īpašu uzmanību pievēršot nepilngadīgajiem bez pavadības un sievietēm.
Vai Latvija atsauksies aicinājumam?
"Latvija nepiedalās Brīvprātīgajā solidaritātes mehānismā, līdz ar to tā ietvaros personas no Itālijas neplānojam uzņemt," "tv3.lv" informē Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāve Gunita Kogane.
Turklāt šobrīd visi Latvijas kompetento dienestu spēki un tehniskie līdzekļi esot novirzīti uz Latvijas – Baltkrievijas robežu, gādājot par tās drošību un situācijas pārvaldību, ņemot vērā Baltkrievijas režīma īstenoto "migrantu instrumentalizāciju", kas joprojām turpinās.
"Arī izmitināšanas kapacitāte pilnībā ir rezervēta šim mērķim, tai skaitā, lai jau šobrīd un nākotnē izmitinātu tās Latvijas robežu nelikumīgi šķērsot mēģinājušās personas, kurām nepieciešama jebkāda veida palīdzība un kuras attiecīgi ielaižam valstī un dodam pajumti humānu apsvērumu dēļ."
Vienlaikus ministrijā norāda, ka par patvēruma meklētāju, starptautiskās aizsardzības saņēmēju un citu personu pārvietošanu no pārējām dalībvalstīm (piemēram, šajā gadījumā no Itālijas) uz Latviju saskaņā ar Patvēruma likuma 69.pantu ir jālemj Saeimai.
"Attiecīgi, ja Saeima lemtu uzņemt un izmitināt personas no Itālijas, kā arī tam tiks piešķirts nepieciešamais resurss, Iekšlietu ministrija un tās dienesti savas kompetences ietvaros rastu iespēju to praktiski izdarīt," piebilst Kogane.
Viņa arī atgādina, ka Latvija jau līdz šim ir sniegusi dažādu citu veidu solidāru atbalstu valstīm, kurām tas ir bijis nepieciešams pārlieku lielā migrācijas spiediena dēļ, piemēram, nodrošinot tehniskā ekipējuma un ekspertu atbalstu, kā arī veicot finanšu iemaksas.
"Ja Itālijai būs nepieciešams jebkāds šāda veida atbalsts un Iekšlietu ministrija saņems attiecīgu lūgumu, Latvija apsvērs vai un kāda apmēra palīdzību, kādā termiņā varētu sniegt."
"Latvija vienmēr ir uzsvērusi, ka viens no neiztrūkstošiem elementiem un daļa no risinājuma arī šajā gadījumā būtu t.s. migrācijas ārējās dimensijas stiprināšana," piebilst ministrijā.
Tas ietver sadarbības attīstīšanu un atbalsta sniegšanu galvenajām migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm, lai veicinātu atraidīto personu atgriešanu, gan arī jau saknē novērstu cilvēku vēlmi vai centienus doties nelegālajā veselībai un dzīvībai bīstamajā ceļā uz ES.
Kā ar "brīvprātīgo solidaritāti"?
Jāatgādina, ka par 2020. gadā EK rosināto jauno ES migrācijas un patvēruma paktu aizvien nav panākta vienprātība dalībvalstu vidū, jo ne visi piekrīt iecerētajam migrācijas sloga dalīšanas principam.
Izstrādātā Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula paredz jauna solidaritātes mehānisma ieviešanu ES dalībvalstīm, nosakot to par obligātu, bet pieļaujot arī zināmu elastību attiecībā uz individuālo ieguldījumu izvēli.
Obligātās solidaritātes mehānisms prasītu ES valstīm uzņemt nelegālos imigrantus, finansēt atraidīto migrantu atgriešanu to izcelsmes valstīs vai arī kaut kādā citā veidā iesaistīties šajā mehānismā.
Kamēr vienošanās par obligāto solidaritāti nav panākta, Francija pērn kā kompromisu ierosināja uz brīvprātības un solidaritātes principiem balstītu sistēmu nelegālo imigrantu sadalei starp ES dalībvalstīm.
Parīzes iniciētā deklarācija, ko parakstīja 21 ES valsts (Latvija tai nepievienojās), paredz 8000 migrantu pārvietošanu gadā no pārslogotajām Dienvideiropas valstīm uz citām ES dalībvalstīm. Tomēr pie šīs deklarācijas praktiskās īstenošanas vēl daudz darāmā.
"Attiecīgais mehānisms tika izveidots, daļai dalībvalstu parakstot īpašu deklarāciju, kurai Latvija nepievienojās, ņemot vērā, ka tā neparedzēja nepieciešamo elastību attiecībā uz savstarpējās solidaritātes sniegšanas veidiem," Latvijas pozīciju pamato Kogane.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
