Atkal 2009. gads? Neatrodot naudu, var nākties samazināt valsts apmaksāto veselības pakalpojumu apjomu
Veselības pieejamība jau ilgstoši ir viens no sasāpējušiem problēmjautājumiem Latvijā, kur īpaši sāpīgas ir garās rindas un salīdzinoši nelielais valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms. Lai arī atbildīgā ministrija problēmu apzinās un vēlētos to risināt, viss atduras pret tai piešķirto finansējumu. Un, ja jaunā valdība nebūs labvēlīga, veselības pieejamība Latvijā varētu kļūt vēl ierobežotāka.
"’tv3.lv’’ iepriekš vēstīja, ka valdībai, tostarp Veselības ministrijai (VM), jau pirms gada un attiecīgi vēl pirms enerģētikas krīzes bija zināms – veselības pakalpojumu tarifi augs, taču nekāda rīcība no valstsvīru puses joprojām nav sekojusi.
Sabiedrības veselības speciāliste izteica minējumu, ka, ļoti iespējams, politiķi šajā sakarā neizjūt nekādu atbildību, jo Latvijā joprojām veselības nozare tiek uztverta kā tērējoša. Turpretim tā būtu jāuzlūko kā ražojoša nozare, kas ražo veselību un darbspējīgus cilvēkus. Līdz ar to tā vienmēr atrodas lūdzēja lomā.
Netiešā veidā arī VM "’tv3.lv’’ apstiprina šo minējumu – jau pērnajā gadā ministrija saņēmusi salīdzinoši niecīgu papildus finansējumu valsts apmaksāto veselības pakalpojumu tarifu noteikšanai, bet šobrīd cer uz Finanšu ministrijas un jaunās valdības labvēlību nākamo izmaksu segšanai. Ja finansējums nozarei nepieaugs, visticamāk, samazināsies valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms.
Veselības pieejamības mazināšanās gan ir liela bīstamība, uzsvērusi sabiedrības veselības speciāliste, kuru nekādā gadījuma nedrīkst pieļaut. Arī VM neslēpj – riski veselības pakalpojumu sadārdzinājumam ir, tostarp, laikus nesaņemot nepieciešamo palīdzību, slimnieki valstij varētu kļūt vēl dārgāki.
Neatrodoties naudai, būs jāsamazina valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms
Kā "’tv3.lv’’ akcentē Veselības ministrijas Valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins, veselības pakalpojumi jāizdala divās daļās. Viena ir maksas pakalpojumi, kur privātās klīnikas, pakalpojumu sniedzēji un kapitālsabiedrības ārpus valsts pakalpojumu sniegšanai pieejamajām kvotām piedāvā maksas pakalpojumus. Šo sadaļu VM neregulē – tas ir atvērtais tirgus un konkurence.
Otra daļa ir valsts apmaksātie pakalpojumi, kur VM ir tik naudas, cik tai ir piešķirts. "’Līdz ar to standarta gadā mēs varam rīkoties tikai ar to finansējumu, kas mums ir piešķirts. Par to mēs katru gadu sarēķinām un piedāvājam konkrētu pakalpojumu apjomu ārstniecības iestādēm, kuras ar Nacionālo veselības dienestu paraksta līgumu,’’ norāda Kņigins un turpina: "’Katru gadu [valdībai] sagatavojam budžetu, pasakām: re, kur ir tarifi, kuriem ir nepieciešams precizēt bāzes tarifa cenu, jo tie neatbilst reālajiem tirgus apstākļiem un slimnīcas pa lielam nespēj vairs segt pat pašizmaksas. Šogad arī esam sagatavojuši un iesnieguši mums nepieciešamo budžetu. No mūsu puses viss ir izdarīts. Šis ir kārtējais jautājums par to, ko lems valdība un Saeima un cik naudas mums piešķirs.’’
Taujāts, vai VM šogad aplēsusi, ka tai būs nepieciešams lielāks finansējums, lai nozare neciestu, Kņigins izsakās apstiprinoši un uzsver – ar tādu pašu budžetu, kāds tas bijis šim gadam (1 594,6 miljoni eiro), vairs nespēs tikt galā jau ar līdzšinējām pozīcijām, nerunājot nemaz par jaunām. Piemēram, pērn ministrija bija lūgusi papildus 700 miljonus, kurus bija iecerēts novirzīt jaunu pakalpojumu tarifiem, tostarp onkoloģijai, taču saņēma tikai vienu septīto daļu no nepieciešamā. Savukārt, kas attiecas uz šim gadam nepieciešamajiem līdzekļiem esošo tarifu precizēšanai – tur papildus finansējums iegūts tuvu nullei.
"’Mums slimnīcas iesniegs aktuālos datus par energoresursu sadārdzinājumu, kas iepriekš bija aplēsts aptuveni 70 miljonos. Visu tuvākajā laikā apkoposim un redzēsim, vai situācija nav vēl bēdīgāka. Pat nerunājot par pakalpojumu saturu, jau tādas patstāvīgas izmaksas kā energoresursi un citi pakalpojumi, medikamenti, šogad padarīs principā neiespējamu nākamgad sasniegt to pašu par nemainīgo finansējuma apjomu,’’ skaudro situāciju iezīmē Kņigins.
Viņš atzīmē, ka jaunajai valdībai, kas, visticamāk, lems par nākamā gada valsts budžetu, būs nopietni jāspriež, lai veselības nozare neciestu. Kņigina ieskatā šeit ir tikai divi iespējamie scenāriji. Pirmajā VM tiek piešķirts papildu finansējums, kas ļauj konkrētiem valsts apmaksātiem pakalpojumiem celt esošos un veidot jaunu pakalpojumu tarifus atbilstoši tirgus situācijai. Savukārt otrais un nepatīkamākais scenārijs paredzētu samazināt valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu, uz tā rēķina palielinot tarifus.
Jāpiebilst, ka Rīgas Stradiņa universitātes Veselības vadības docētāju grupas vadītāja Daiga Behmane iepriekš sarunā ar "’tv3.lv’’ atmiņā atsauca 2009. gada krīzi, kad Latvijā veselības rādītāji būtiski pasliktinājās, jo Latvija bija viena no retajām valstīm, kas šajā krīzē samazināja finansējumu veselības nozarei. Daudzas valstis naudu piegrieza visam citam, bet ne veselībai, saprotot, ka tā nedrīkst darīt. Šobrīd ar veselības pakalpojumu pieejamību, paredzot, ka tā varētu samazināties, ja nozarei netiks piešķirts atbilstošs budžets, esam savā ziņā līdzīgā situācija. Taču pētniece uzsver – nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut veselības pakalpojumu pieejamības mazināšanos.
Ar steigu jāceļ tarifi un jāiegulda primārajā veselības aprūpē
Ko iespējams darīt, lai Latvija veselības pieejamības ziņā neieslīgtu vēl dziļākā bedrē? Vienīgā iespēja, kas situāciju varētu uzlabot, ir valsts apmaksāto pakalpojumu tarifu paaugstināšana tādā līmenī, ka to sniedzēji vispār spēj šos pakalpojumus sniegt, norāda Behmane.
Viņa arī akcentē, ka būtu vairāk jāstrādā pie atbalsta primārajai veselības aprūpei. Tas paredzētu nodrošināt to, ka cilvēks vispār saņem viņam nepieciešamo ārsta konsultāciju, nepieciešamos izmeklējumus un attiecīgi arī rehabilitāciju. "’Tas ir viss tas, kas būtībā ir noteikts valsts apmaksātajā grozā. Šeit citu iespēju nav. Mēs jau redzam, kas visās nozarēs notiek. Mums pašiem, mājsaimniecībām, būs atbalsts. Bet tā ir valsts veselības sistēma, un galu galā arī tur ir jābūt atbalstam – tur vienkārši nav citas iespējas,’’ uzsver Behmane.
Šeit arī būtu jāmaina domāšana, ka veselības aprūpe ir tikai par slimnīcām. Tas jau sen ir mainījies, un veselības pakalpojumus sniedz arī citas iestādes, līdz ar to valsts palīdzība būtu jāmērķē arī citu iestāžu virzienā. "’Valstij pašai būtu jārūpējas un steidzami jāpārrēķina viss, kas attiecas uz primāro aprūpi, uz diagnostiku, lai cilvēkiem nesamazinātos pieejamība tieši savlaicīgajā slimību atklāšanā un ārstēšanā. Tas mums ir bijis tipiski, bet tas ir nepareizi, kā prioritāti izvirzīt neatliekamo palīdzību. Ātrās palīdzības mums braukās, bet tas viss ir jāpagriež citādāk – lielākajam atbalstam ir jābūt primārajai aprūpei, savlaicīgai diagnostikai un ārstēšanas uzsākšanai. Nevis cilvēks jānoved tik tālu, ka viņš ar ātro palīdzību tiek vests uz slimnīcu. No tā izriet, ka ieguldījumiem ir jābūt jau sākotnējos aprūpes līmeņos,’’ skaidro sabiedrības veselības speciāliste.
Vienīgā cerība gaismai tuneļa galā – jaunā valdība
Vaicāts, vai ministrija šobrīd saskata potenciālos riskus, kur iedzīvotāji vairs nevar atļauties veselību un visas no tā izrietošās sekas, Kņigins norāda – risks ir liels, tostarp, pacientiem novēloti saņemot palīdzību, tie valstij kļūs vēl dārgāki nekā šobrīd.
"’Man dotajā brīdī grūti iedomāties lielu cilvēku skaitu, kuri joprojām varēs visu atļauties. Pie visu pakalpojumu sadārdzinājuma mēs saskatām milzīgu risku, jo arī cilvēkiem ar veselības apdrošināšanas polisēm tās spēs segt arvien mazāk pakalpojumu. Līdz ar to ir liels risks, ka visi šie pacienti vairs nevarēs atļauties maksas pakalpojumus un viņi ar ļoti lielu varbūtību vēlāk atgriezīsies nozarē kā neatliekamie pacienti ar problēmām, kuras vairs nevarēs atrisināt ambulatori. Tad šie pacienti, protams, mums paliks dārgāki.’’
Jāatzīst, ka kopaina Latvijas veselības nozarē līdz ar samilstošo krīzi Eiropā rādās visai drūma. Kņigins neslēpj, ka principā vienīgā cerība tuneļa galā saskatīt gaismu, savukārt, ir cerība uz jauno valdība – tā turpinās turēties pie šogad izstrādātajiem stratēģiskajiem dokumentiem sabiedrības veselības pamatnostādnēs un nozares atalgojuma modelī.
"’Mēs šobrīd vairāk runājām par budžetu, bet stratēģiskajās pamatnostādnēs ir paredzēts viss, tostarp tarifu precizēšana. Būtu labi, ja jaunā valdība vismaz censtos pieturēties pie šī stratēģiskā ietvara, tad tiešām mēs saredzētu gaismu. Protams, ja ekonomiskā situācija neļaus, ja valdība neizvirzīs veselību kā absolūto prioritāti, tad būs tikpat sarežģīti, un atkal no gada uz gadu risināsim šo problēmu un iesim prasīt tai naudu,’’ teic Kņigins un noslēgumā piebilst, ka šobrīd, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, situāciju dara sarežģītāku tas, ka iepriekš nebija tik daudz citas akūtās problēmas, piemēram, atbalsts Ukrainai, energoresursi, Covid-19. Bija vismaz kaut kādas prioritizēšanas iespējas, bet šobrīd redzams, ka prioritātes vairāk ir valsts drošība un enerģētikas krīze, bet pēc tam, iespējams, seko veselība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
