Vai mūsdienu Rīgai ir nepieciešams metro? Ekspertu viedoklis

Balsu vākšanas pieteikumā norādīts, ka brīdī, kad "Latvijas kopējais ceļu stāvoklis nemitīgi pasliktinās, bet reģistrēto automobiļu skaits konstanti pieaug, ir vitāli svarīgi domāt par Latvijas svarīgākā komerciālā centra transporta sistēmas nākotni". Tāpat idejas iniciatori aicina atgriezties pie diskusijas par Rīgas pazemes sabiedriskā transporta sistēmas izveidi, par pamatu ņemot 1970. gadā aizsāktos, bet nekad nerealizētos plānus, kas paredzēja vairāk nekā 30 staciju izbūvi uz trīs metro līnijām.

Vai mūsdienu Rīgas satiksmes infrastruktūru ir nepieciešams papildināt ar metro līniju izbūvi? To portāls Skaties.lv jautāja satiksmes un pilsētvides infrastruktūras plānošanas ekspertiem…

Pašlaik gan Rīgas metro izbūves idejai nav daudz atbalstītāju – kopš janvāra, kad portālā "Manabalss.lv" ievietota iniciatīva un aicinājums parakstīties, idejai atbalstu snieguši nedaudz vairāk nekā 300 cilvēku. Arī Skaties.lv uzrunātie eksperti atbalstu šādai iecerei nepauž, norādot uz to, ka metro celtniecība būtu dārga, tai nav ekonomiska pamatojuma. Tā vietā eksperti iesaka attīstīt Rīgā jau esošo satiksmes infrastruktūru, piemēram, izbūvēt jaunus veloceliņus, kā arī uzlabot tramvaju un vilcienu satiksmi.

Pauls Timrots

Raidījuma "Zebra" vadītājs

Es domāju, ka mums metro vietā ir ļoti labs dzelzceļa tīkls. Ideja ir tāda, – mums ir pilna Rīga ar labām sliedēm, kas iet cauri centram. Londonā, Parīzē un citur vilciens apstājas pirms centra, bet mums viņš ir unikāls ar to, ka iet cauri centram, bet mēs to neizmantojam. Kāpēc mums rakties zemē un taisīt vēl vienas sliedes, ja mums ir pilns centrs jau ar esošām sliedēm, ko mēs neizmantojam. Es ieteiktu attīstīt pasažieru vilcienu, jo tas tieši iet tur, kur visa Rīga dzīvo – gar Mārupi, gar Jūrmalu, gar visiem rajoniem, kur cilvēki dzīvo un pārvietojas ar mašīnām. Viņi tik pat ļoti labi varētu braukt uz darbu ar vilcienu, ja vilciens ietu biežāk un ātrāk.

Metro būtu dārgs projekts

Lai Rīgā izveidotu metro pamattīklu, būtu nepieciešams uzbūvēt vismaz trīs līnijas. Pēc Skaties.lv uzrunāto ekspertu aplēsēm, šāda projekta īstenošana, kā minimums, varētu izmaksāt aptuveni deviņus miljardus eiro.

Apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs skaidro, ka metro celtniecība būtu dārgs projekts. Pēc viņa ieskatiem, metro tīkla izveide Rīgā būtu galējais variants un pieļaujama tikai tad, kad citi satiksmes uzlabošanas risinājumu būtu jau izmēģināti un nestrādātu.

"Tas būtu ļoti dārgs projekts, tas būtu tāds kā galējais variants, ko varētu būvēt tad, kad viss cits jau būtu izmēģināts un nestrādātu. Mūsu biedrs Viesturs, kurš studē pilsētplānošanu Nīderlandē, parēķināja – Rīgas metro pamattīklam būtu nepieciešamas trīs līnijas. Tas izmaksātu, kā minimums, deviņus miljardus eiro. Deviņi miljardi ir lētākais variants, tas var izmaksāt arī vairāk. Jāsaprot, ka metro ir viss – sākot ar to pliko kilometru, kur ir tunelis ar sliedēm, beidzot ar pazemes pieturām, kas izmaksu ziņā ir pašas dārgākās. Pieturām ir jābūt biežām.  Nav jēga, ja metro būtu uzbūvēts ar pāris stacijām no Juglas līdz Imantai," norāda Zandbergs.

Arī arhitekts Oto Ozols akcentē – metro būtu dārgs projekts un šobrīd šādam projektam neesot ekonomiskā pamatojuma.

Oto Ozols

Arhitekts

Aprēķināts, ka Rīgā metro sistēmas izveide varētu maksāt no deviņiem līdz pat 25 miljardiem eiro. Rīgā viena gada budžets ir viens miljards eiro. Vai šobrīd tas ir vajadzīgs? Nav ekonomikas pamatojuma, kādēļ Rīgā būtu nepieciešams izveidot metro. Padomju laikā Rīgā bija savādāka situācija, šeit bija lielas ražotnes, uz kurām ik dienu devās tūkstošiem cilvēku. Tagad tā nav, arī mobilitāte ir savādāka. Domāju, ka šis nav jautājums par naudas iegrūšanu pazemē, bet gan ieguldīšanu, lai attīstītu jau esošo infrastruktūru.

Savukārt padomju laikā aktuālās metro idejas pētnieks Mārtiņš Eņģelis uzskata, ka mūsdienu Rīgā metro līniju izbūve ir reāli paveicams projekts, taču arī viņš uz šo ieceri raugās skeptiski: "Reāli to var izdarīt, bet jautājums ir par to, kāda tā būs finansiālā nasta nākamajām paaudzēm un valstij. Teorētiski, Eiropas Komisija (EK) piedāvā kaut kādus līdzekļus, kurus var izmantot tik lielu objektu būvniecībai, bet tas ir tīri teorētiski, vispirms ir jāpārliecina EK un valsts, ka tas ir vajadzīgs. Objektīvi skatoties, – šāds pazemes dzelzceļš Rīgai nav vajadzīgs, jo mums pietrūkst kapacitātes un nav tik daudz cilvēku."

Pozitīvāk metro ideju vērtē Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme". Uzņēmums rakstiski pauž viedokli, ka katrai lielai pilsētai būtu vēlams metro, un ne velti tas savulaik tika plānots Rīgā.

Viktors Zaķis

SIA "Rīgas satiksme" Klientu apkalpošanas un komunikācijas daļas vadītājs

Mēs varam paskatīties uz daudzām Eiropas un pasaules pilsētām, kurās ir metro. Šis transporta veids automātiski kļūst par visa sabiedriskā transporta mugurkaulu, un sabiedriskais transports arī iegūst daudz būtiskāku lomu pilsētas iedzīvotāju un viesu paradumos. Pilsēta kļūst mobilāka un tīrāka.

"Lai atrisinātu satiksmes problēmas, nav nepieciešams kaut ko parakt zem zemes!"

Kā portālam Skaties.lv komentē SIA "Rīgas satiksme", pašreizējo satiksmes plūsmu un mobilitāti galvaspilsētā nevar vērtēt kā spīdošu, jo sabiedriskais transports Rīgā ir ar fragmentāru prioritāti pilsētas ielās, kas nedod būtiskas priekšrocības pret privāto transportu.

"Protams, katru gadu tiek veikti uzlabojumi – gan pārējo transporta vadītāju kultūrā pret sabiedrisko transportu, gan nelielas izmaiņas satiksmes organizācijā, kas dod lielāku priekšrocību pret privātā transporta lietotājiem. Šos uzlabojumus gan negribētos saistīt ar mobilitātes uzlabošanos. Mūsu skatījumā daudz lielāka ietekme uz mobilitātes pieaugumu ir biļešu politikas izmaiņām, kas ļauj pa to pašu cenu izmantot plašākas iespējas sabiedriskajā transportā nekā tas bija pirms vairākiem gadiem," min Zaķis.

Uz jautājumu, kādus uzlabojums satiksmes organizēšanās Rīgā būtu nepieciešams vēl veikt, Zaķis norāda, ka nepieciešamas pēc iespējas vairāk Rīgas maģistrālās ielas centra virzienā, kā arī tiltus un pārvadus ar sabiedriskā transporta joslām. Pēc uzņēmuma ieskatiem arī tramvaja kustība būtu jāuzlabo, lai tā luksoforos tiktu vadīta intelektuāli ar prioritāti tramvajam, ja tas vēlas šķērsot krustojumu.

Apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs uzskata, ka tā vietā, lai attīstītu ieceri par metro būvniecību, vērts ieguldīt finansiālos līdzekļus jau esošās satiksmes infrastruktūras attīstībā, kas gala rezultātā varētu izmaksāt mazāk nekā metro. Viņš uzskata, ka satiksmes uzlabošanai nepieciešams attīstīt trīs lietas – jāuzlabo tramvaju kustība un to ātrums, jāizbūvē droša veloinfrastruktūra, kā arī sabiedriskā transporta joslas.

Kaspars Zandbergs

Apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētājs

Šobrīd nav izdarītas tādas elementārākās lietas, kas sniegtu iespēju satiksmes infrastruktūru izmantot efektīvāk. Tas pats tramvajs…Tramvajam pēc būtības vajadzētu būt "Rīgas metro" – ātram un ērtam. Piemēram, pirmajam tramvajam, braucot virzienā un centru, pie Gustava Zemgala gatves katru reizi jāstāv pie luksoforiem, lai tikai varētu šķērsot gatvi. Šajā vietā luksoforā varētu izveidot prioritāti tramvajam. Tas būtu niecīgs ieguldījums – sākumam izdarīt to šādās līdzīgās vietās. Tas jau uzlabotu visu tīklu. Ja tramvajs var ātrāk nobraukt to savu apli jeb distanci, tas nozīmē, ka tas reisus var veikt biežāk. Šobrīd tramvaji vienkārši vairākās vietās stāv – krustojumos, luksoforos, sastrēgumos.

"Rīgā jau ilgus gadus nav uzdrošināšanās sakārtot satiksmi. Visur ir mašīnas, sabiedriskais transports stāv sastrēgumos, veloinfrastruktūra nav attīstīta," arī arhitekts Ozols kritizē pašreizējo satiksmes infrastruktūru un min vairākus iespējamos risinājumus.

Viņš skaidro: "Lai atrisinātu satiksmes problēmas, nav nepieciešams kaut ko parakt zem zemes, bet jāsakārto esošais. Izlasot Rīgas satiksmes plānošanu, tur jau viss ir minēts, bet tie vairāk ir saukļi nevis reāla rīcība. Piemēram, par Rīgas "metro" varēt kļūt tramvaju līnija, ja tai būtu prioritāte luksoforos. Var ieguldīt salīdzinoši maz līdzekļu, lai tramvaju kustību padarītu efektīvāku. Piemēram, ja luksoforam tuvojas tramvajs, tam varētu dot priekšroku. Tāpat Rīgā būtu jādomā par veloinfrastruktūras izveidi. Par aptuveni 30 miljoniem eiro var izbūvēt vairāk nekā 100 kilometru garu veloinfrastruktūru. Vēl viens piemērs, kā varētu uzlabot satiksmi, ir sakārtot vilcienu kustību. Tik pat labi pie "Alfas" var izveidot pieturu, jo tur netālu ir dzelzceļa sliedes un ērti pieejama sabiedriskā transporta kustība. Ir tik ļoti daudz nedārgi risinājumu, ar kuriem var uzlabot satiksmes plūsmu galvaspilsētā."

Ātrgaitas tramvaja ideju atbalsta arī metro pētnieks Mārtiņš Eņģelis. Tāpat viņš norāda, ka Rīgas pilsētā ir vairākas pietiekami platas ielas, kurās izveidot drošu velosatiksmi.

Mārtiņš Eņģelis

Padomju laikā aktuālās metro idejas pētnieks

Ir daudz interesantāk attīstīt klasiskās vērtības, – labākas ātrgaitas tramvaja līnijas un/vai velosatiksmi. Sevišķi, ja pilsētā ir diezgan koncentrēts centrs un pilsētā ir pietiekami platas ielas, kuras var transformēt labākai velosatiksmei. Par piemēru varu minēt Amsterdamu. Tur ir metro, bet to par metro var nosaukt tikai piecās stacijās, kas atrodas pilsētas centrā – tālāk tas iziet virszemē un pārvēršas par ātrgaitas tramvaju. Principā visa satiksme centrā notiek ar velosipēdu vai tramvaju un autobusiem. Ja mēs ejam tajā virzienā, tad pilsētām kā Rīga, kas ir diezgan plakana un ar plašām ielām, vajadzība pēc metro liekas nelietderīga. Būtībā nav tāda neviena racionāla iemesla, kāpēc šāda megainfrastruktūra pilsētai būtu vajadzīga. Ātrgaitas tramvaju ir daudz vienkāršāk ieviest. Tas būtu daudz lētāk un ātrāk izbūvējams, kā arī daudz labāk iekļaujas pilsētas vizuālajā tēlā.

Kā būtu izskatījies padomju laikos Rīgā plānotais metro? Šeit vari aplūkot attēlus un shēmas!

No zirgu tramvaja līdz mūsdienām! Skaties šeit, kā attīstījusies teju katra rīdzinieka ikdienas sastāvdaļa, – sabiedriskais transports