Vai pamatskolēni varēs uzlabot sekmes biežāk nekā reizi gadā? Nav mazinājusies pretestība jaunajai kārtībai

Noslēdzoties mācību gadam, gan skolēni, gan skolotāji norāda, ka jaunā vērtēšanas kārtība vēl būtu jāuzlabo. Skolēniem trūkst izpratnes, kā tad tiek vērtēti viņu darbi, tikmēr skolotājiem – laika skaidrojumam. Tāpat tiks izskatīta iespēja, ka, iespējams, pamatskolēniem tomēr ļaus labot pārbaudes darbus biežāk nekā reizi gadā.

Pēc aptaujas rezultātiem, lielākais vairums, vairāk nekā 90% skolēnu, norādījuši, ka ir jābūt iespējai biežāk uzlabot vērtējumu, un vairāk nekā pusi satrauc tas, ka šādas iespējas nav. Atbalstu pašreizējai vērtēšanas kartībai atzīmējuši tikai 6% vecāku. Amatpersonas gan norāda – ja arī izmaiņas veiks, tad tās attieksies tikai uz pamatskolas skolēniem.

"Vidējā izglītībā mēs redzam, ka skolēni ir gatavi, tur arī iestāšanās prasības ir augstākas, tātad arī ikdienas skolēniem ir daudz vairāk jāstrādā patstāvīgi un jātiek galā ar mācību izaicinājumiem, lai turpinātu mācības augstskolā," norāda Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktora pienākumu izpildītāja Inta Ozola.

Biežāk labot pārbaudes darbus, visticamāk, turpmāk ļaus arī skolēniem ar īpašām vajadzībām, kuriem ir individuālais mācību plāns vai kuri mācās speciālajā izglītības programmā. Tāpat lielāku atbalstu jaunajā mācību gadā plānots sniegt skolotājiem.

"Kā plānot stundas, kā organizēt vērtēšanu, kā sniegt šo atgriezenisko saiti, kas ir pati, pati būtiskākā – kā skolēns ikdienas mācību procesā no skolotāja saņem atgriezenisko saiti: kas sanāk, kas neizdodas, kas jādara tālāk," saka Ozola.

Aptaujā skolotāji atzīmējuši, ka vairāk nekā puse skolēnu šajā mācību gadā aktīvāk iesaistās mācību procesā un ievērojami mazāk kavē pārbaudes darbus, tāpat biežāk apmeklēt konsultācijas.

Arī Ogres Kalna pamatskolas direktore Ilze Butevica kopumā jauno vērtēšanas kārtību vērtē pozitīvi – skolēni tiešām vairāk mācās ikdienā, ne tikai gatavojoties pārbaudes darbiem un eksāmeniem, norādot gan, ka atbalsts vajadzīgs ne tikai skolēniem un skolotājiem, bet arī vecākiem.

"Viņiem jāskaidro arī, kāpēc notiek šīs pārmaiņas, ko tas veicina un uzlabo attiecībā uz viņu bērnu mācību sasniegumiem, uz mācīšanās paradumiem. Tas, ka jāskaidro katra šī te termina nozīme – kas ir formatīvais vērtējums, kādu ietekmi tas atstāj vai neatstāj, kas ir summatīvais vērtējums, kāda ir kvalitatīva atgriezeniskā saite, kāpēc skolotājam tā ir jāsniedz," teic Butevica.

Direktore arī atzīmē, ka, ja jaunajā vērtēšanas kārtībā jāveic kādas izmaiņas, piemēram, jādod pamatskolēniem iespēja biežāk labot pārbaudes darbus, tad tās jāievieš pēc iespējas drīz, līdz ar jauno mācību gadu.