Valdība mēnešiem ilgi atliek jaunā mediķu atalgojuma modeļa pieņemšanu
Lai gan tieši pandēmijas laikā redzams akūtais mediķu trūkums un lielā nepieciešamība motivēt cilvēkus palikt nozarē, valdība jau vairākus mēnešus Veselības ministrijas izstrādātā jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanu atliek, vēsta TV3 Ziņas.
Izstrādāt skaidru mediķu atalgojuma modeli īsi pēc vērienīgajiem protestiem 2019. gadā atbildīgajai ministrijai uzticēja premjers Krišjānis Kariņš (JV). Nozare savu ir paveikusi, un Veselības ministrija informatīvo ziņojumu valdībā iesniedza jau pērn. Tomēr līdz politiķu darbakārtībai tas tā arī nav nonācis, par ko ceturtdien, 18. martā, kārtējo reizi atgādināja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
"Mēs virzām lielus līdzekļus pagaidu Covid-19 piemaksās, bet tie beigsies, [tiklīdz beigsies šī Covid-19 krīze] un mēs atgriezīsimies realitātē. Ja mēs šo ziņojumu neskatām pēc tam, kad tas ir skaņots Valsts sekretāru sanāksmē kopš oktobra dažādos formātos un tagad divus mēnešus jau gaidījis iesniegts valdībā, tad man, godīgi sakot, nav īsti, ko teikt nozarei – ar kādu nopietnību un kad mēs risināsim šos jautājumus."
Saskaņā ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) pausto, iemesls, kādēļ valdība informatīvo ziņojumu neskata, – tas nav saskaņots ar Finanšu ministriju.
"Faktiski tas ir diezgan nopietns budžeta pieteikums. Un mēs arī pirmdien sanāksmē konstatējām, ka šī valdība neuzskata, ka šī ir vienīgā joma, kur ir izaicinājumi," atzīst Kariņš.
Izstrādātais modelis paredz nodrošināt, ka turpmākos piecus gadus atalgojuma pieaugums būtu pakāpenisks. Piemēram, ja šogad ārsta vidējā darba samaksa ir nepilni 2200 eiro pirms nodokļu nomaksas, 2025. gadā tie būtu jau 3615 eiro. Māsām atalgojums no 1200 eiro piecu gadu laikā pakāptos līdz 2100 eiro, savukārt pacientu aprūpes personālam, piemēram, māsu palīgiem, alga pieaugtu no 840 līdz nedaudz vairāk kā 1000 eiro.
Līdz 2025. gadam, tam būtu nepieciešami papildu 287 miljoni eiro. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) uzskata, ka par modeļa ieviešanu varētu runāt ne ātrāk kā augustā, kad sāksies diskusijas par nākamā gada budžetu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV)
"Ja mēs rīkotos tieši tā, kā tagad piedāvā noteikt ziņojumā jau iezīmētu summu, tad praktiski mums jau budžets sen būtu izpildīts ar citām ministrijām. Nevar sabiedrībai solīt to, kas nav finansiāli apstiprināts."
Atalgojuma modeļa izstrādē piedalījušās lielākā daļa medicīnas nozares organizāciju. To atbalsta Latvijas Lielo slimnīcu, māsu, jauno ārstu un citas asociācijas. Par valdības nespēju apstiprināt modeļa ieviešanu pat informatīvā ziņojuma līmenī nozare ir sašutusi.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs
"Gadu mēs esam strādājuši, mēs esam izdarījuši savu darbu un šobrīd tas mums izskatās pēc tāda, paldies, ka pastrādājāt, izpildījāt mūsu uzdevumu, bet, diemžēl, nekur tas tālāk nevirzīsies. Man ir jāsaka godīgi un atklāti, tas ir diezgan nopietns spļāviens visam medicīnas personālam."
Šilovs atgādina, ka krīze ar mediķu trūkumu nav nekur pazudusi un pandēmijas laikā tas redzams sevišķi smagi.
"Mēs nevaram garantēt, ka cilvēki vienkārši neaizies prom no jomas un neies strādāt tur, kur stresa apstākļi mazāki, darba apstākļi labāki un tur, kur nav jāgaida gadiem ilgi solījumi," saka Šilovs.
Lai gan par konkrētiem atalgojuma kritērijiem vēl būtu jālemj, jauno ārstu asociācijā akcentē, ka galvenokārt izstrādātais modelis palīdzētu novērst situāciju, ka mediķis nemaz nesaprot, cik un par kādu darbu viņam maksā.
