Valdībai jācer, ka nebūs dabas kataklizmu… Daļa budžeta neparedzētiem gadījumiem tiek citām nozarēm

Kā jau pirmais, nākamā gada budžets Kučinska valdībai ir kas līdzīgs ugunskristībām, un ar pirmo tā posmu – naudas sadali – kopumā izdevies tikt galā. Iepriekš panākta vienošanās par finansējumu skolotāju algu sistēmas reformai, bet šodien solījumu palielināt algas saņēma arī policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji un citi ar dienesta pakāpēm strādājošie. Solītie 30 miljoni ļaušot padotajiem nodrošināt darbam adekvātu algu, kas būs mērāms ar četriem cipariem.

Premjers gan atzīst, ka, apsolot naudu iekšlietu sistēmas darbiniekiem, uzņēmies pamatīgu risku, jo puse finansējuma iezīmēta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Karstākā tēma šā gada budžeta sarunās ir par minimālās algas apmēru un tā saukto solidaritātes nodokli, ko aicināja atcelt uzņēmēji. Pērn ieviestais maksājums lielo algu saņēmējiem sevi neesot attaisnojis, jo cilvēku nevienlīdzība nemazinās, bet augsti atmaksātu darbavietu skaits gan.

Vienotības iebilžu dēļ valdība gan nolēma solidaritātes nodokli neaiztikt. Pilnīgi ignorētas uzņēmēju organizācijas prasības gan netika. Par spīti labklājības ministra brīdinājumam, ka darbinieki turpinās pamest Latviju, valdība izšķīrās minimālo algu nākamgad kāpināt vien par 10 eiro, nevis 37, kā rosināja ministrija.

Ja valdības vienošanos akceptēs arī Saeima, minimālā alga nākamgad Latvijā būs 380 eiro. Salīdzinājumam – Igaunija tā ir 430 eiro, bet jau sākušās diskusijas par tās palielināšanu līdz 470 eiro. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā vairs neesot izdevīgi radīt augsti apmaksātas darbavietas.

Puse finansējuma ņemta, samazinot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, kas nozīmē, ka nākamgad, sākoties dabas kataklizmai, valdībai var būt nopietnas problēmas. No 30 miljoniem puse atrasta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Video