Valdībai jau 2012. gadā tika uzdots sagatavoties masveida bēgļu uzņemšanai

Saskaņā ar valdībā apstiprinātajām izmaiņām likumā, ja Latvijā masveidā ierastos liels skaits bēgļu – vairāk nekā 500 cilvēku pāris diennaktīs – viņu uzņemšanai drīkstēs izmantot valsts materiālās rezerves, kas paredzētas ārkārtas situācijām.

Likums tiek mainīts tikai tagad, lai gan rīkojums tikt skaidrībā, kādas izmaiņas nepieciešamas, lai šādos gadījumos būtu precīzi reglamentēta valsts institūciju rīcība, tika izdots jau 2012. gada vasarā.

Demisionējusī premjerministre kavēšanos teju četru gadu garumā nesauc par neizdarību. Laimdotas Straujumas ieskatā, valdība rīkojas atbilstoši situācijai.

"Es uzskatu, ka tempi ir adekvāti. Tāpēc, ka 2012. gadā, protams, mēs varējām turēt visus šos resursus. Tagad ir četri gadi jau. Bet nebija bēgļu, un nebija arī prognozes, ka mums ir sagaidāmi bēgļi. Līdz ar to turēt rezerves, ministrs attiecīgais izvērtēja, ka tas nav adekvāti," norāda demisionējusī premjere Laimdota Straujuma.

Lai valsts spētu uzņemt lielu skaitu bēgļu, materiālās rezerves nolemts papildināt ar 1000 spilveniem un matračiem, 1000 pāriem gumijas cimdu, 1000 respiratoriem un sejas maskām, kā arī 50 lielgabarīta teltīm un ģeneratoriem.

Iekšlietu ministrija aplēsusi, ka tam nepieciešami aptuveni 650 000 eiro. Tomēr finansējumu plānots atvēlēt vien nākamā gada budžetā. Gan Laimdota Straujuma, gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis neredz pamatu, kāpēc materiālās rezerves būtu papildināmas jau šogad.

"Pašlaik es neprognozēju, ka varētu 2016. gadā Latvijā iestāties šāda ārkārtas situācija. Bet jebkurā gadījumā, ja tāda, nedod Dievs, būs, tad attiecīgi tas finansējums, protams, tiks rasts no citiem avotiem," teic iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Lai izmaiņas Valsts materiālo rezervju likumā stāstos spēkā, tās vēl ir jāatbalsta arī Saeimai.

Video