Uz saturu

Valsts apmaksātu kontracepciju riska grupām joprojām nesola

Ne viens vien pāris īso Jāņu nakti droši vien aizvadīja papardēs, meklējot tur apslēpto mītisko ziedu, tomēr, lai cik arī skaistām teiksmām apvīts šis mīlas prieku laiks, nepietiekami uzmanoties vai nepietiekot līdzekļiem, lai izsargātos, sekas uz veselību un, iespējams, negribētu augli, ir postošas. Un tas nav stāsts tikai par Jāņu laiku.

Latvijā ir vismaz 2000 sociālā riska sieviešu, kurām nepietiek naudas vai zināšanu kontracepcijas lietošanai. Un, kamēr valsts vilcinās nākt viņām palīgā, šo sieviešu stāvoklis tikai pasliktinās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Joprojām esam viena no retajām Eiropas valstīm, kur kontracepcija ir sievietes problēma. Vai beidzot pēc daudzu gadu kavēšanās vismaz riska grupām šim mērķim finansējums beidzot tiks rasts – Veselības ministrija šādu solījumu joprojām nespēj dot.

Biedrības "Papardes zieds" vadītāja atceras, kā pirms sešiem gadiem veidoja video rullīti, ar ko pie politiķiem vērsās ar tam brīdim drosmīgu priekšlikumu – sievietēm – īpaši tām, kurām nav ne līdzekļu, ne pietiekamas izpratnes, valsts kompensētu kontracepciju.

Iveta Ķelle
biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja

"Kopš tā laika ir mainījušās Saeimas, politiķi un ierēdņi. Konkrētam politiskam dokumentam, kurā ierakstīts, ka to kompensēs valsts, jūnijā svinējām 3 gadu jubileju."

Ķelle atsaucas uz "Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu", kas paredz, ka jau šobrīd pakalpojumam bija jābūt pieejamam bez maksas. Un runa nav par prezervatīviem vai tabletēm, ko aizmāršībā vai, jā, arī reibumā kāds aizmirst lietot, bet gan, piemēram, spirālēm vai – galējā variantā – pat ķirurģisku kontracepciju. Protams, tikai ar sievietes piekrišanu.

Šo gadu laikā "Papardes zieda" vadītāja piedalījusies neskaitāmās sarunās un darba grupās. Abas ar ginekoloģi Viju Veisu, kuras praksē ir bijušas sievietes, kas ņem ātro kredītu abortam, nav ļāvušas šai vajadzībai pazust no ierēdņu kalendāra.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Iveta Ķelle
biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja

"Nereti kontracepcija domāta, ka sievietei pašai jārūpējas, bet tā ir iespēja plānot ģimenes budžetu un būt veselai. Nolaidība pret kontracepciju ir attieksme pret sievieti, tas ir skumji."

Eiropā vairs nav daudz tādu valstu, kur kontracepcija tiktu uzskatīta par sievietes pašas problēmu. Rezultāts ir pusaudžu grūtniecība un aborti. Paradokss, ka summa, kas nepieciešama kaut vai tikai riska grupu atbalstam, patiešām ir neliela.

Aptuveni 2000 sievietēm nepieciešams viens miljons eiro. Summa nedaudz augusi līdz ar pakalpojuma cenu tirgū, bet tā tik un tā paliek neliela pret ietaupījumu sociālajam budžetam nākotnē.

Rīgas Dzemdību namā pagājušajā gadā atstāja 10 mazuļus. Skaudri, bet ginekoloģe Veisa saka – atstāšana dzemdību iestādē var izrādīties labākais šī mazuļa dzīvē. Problēma jārisina jau pāris soļu iepriekš – novēršot negribēto grūtniecību, lai kolēģiem no raidījuma "Degpunktā" nav tik bieži jāziņo par tādām šausmām kā gada sākumā, kad īsā laikā Latvijā izdzisa vairāku bērnu dzīvības vietā, kur viņiem bija jājūtas visdrošāk – ģimenē.

Sanita Janka
VM Veselības aprūpes departamenta direktore

"Mūsu veselības aprūpē ir ļoti daudz vajadzību. Es negribētu teikt, ka nav augsta prioritāte, bet visam nav pieticis naudas. Katru gadu virzām kā prioritāti, un šogad virzīsim kā augstu prioritāti. bet es nevaru atbildēt, vai tik piešķirts finansējums. Tas atkarīgs no budžeta kopumā un budžeta, kas tiks piešķirts veselības aprūpei."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ministrija tagad plāno pilotprojektu – bezmaksas izsargāšanos piedāvāt Dzemdību namā un Rīgas Bērnu un jauniešu centrā, kur aizsniegt pusaugu grūtnieces. Tās līdz gada beigām gan būtu vien aptuveni 50 sievietes, un vēl jāizdomā, ka salāgot datu bāzes, lai saprastu – pienākas viņai valsts pakalpojums vai tomēr nē.

Ieceres bīdītāji ir skeptiski par tik lēnu virzību uz priekšu.

Iveta Ķelle
biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja

"Kāpēc jāpilotē kaut kas, kas jau ir pilnīgi skaidrs? Varbūt tas ir mēģinājums parādīt, ka mēs kaut ko darām? Ir vairāk nekā skaidrs, ka bezmaksas kontracepcija ir nepieciešama. Zinām, cik sievietēm. Tas, kas ir grūti, – ginekologiem saprast kurām pienākas, neliekot sievietēm staigāt pa dažādām iestādēm, uzreiz piedāvāt kontracepciju. Bet mums taču ir gudru cilvēku daudz IT jomā, tas viss ir sakārtojams. Viss ir gribā. Tās, acīmredzot, nav."

Cerība šobrīd tomēr ir. Daudzo gadu garumā esam vistuvāk procesam, ka grūtniecības plānošana būs pieejama ne tikai riska grupām, bet arī jaunām meitenēm. Ja vien nākamajai valdībai pietiks gribas to īstenot.

''900 sekundes'' moderatore
Ir jābūt lielam ideālistam un drusku trakam, lai kļūtu par žurnālistu. Kristīne apvieno abus. Stāsta galvenā vērtība ir cilvēks. Vienmēr.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm