Valsts cenšas ierobežot atkarību izraisošas vielas. Bet vai jaunieši to vispār ņem vērā?

Gan legālajā, gan nelegālajā tirgū parādās arvien jaunas atkarību izraisošas vielas un to lietošanas veidi, radot jaunus izaicinājumus sabiedrības veselībai kopumā, gan lēmumu pieņēmējiem. Latvijas Universitātēs pētieku komanda vēlas noskaidrot, kā jaunieši reaģē uz atkarību izraisošo vielu lietošanas ierobežošanas politiku, un kas no nosaka. Eksperti norāda – līdz šim politikā bieži pietrūcis izpratnes par pašu jauniešu uzvedību.

"Situācija ar atkarību izraisošo vielu lietošanu ir ļoti grūti regulējuma, jo te paliek viena "melnā kaste" – cilvēku uzvedība. Jo katrs cilvēks pieņem lēmumu – vai es pamēģināšanu vai nepamēģināšanu lietot tos vai citus produktus? Un kādi ir tie motīvi, kas jauniešus mudina pamēģināt vai arī tos, kas pamēģinājuši – turpināt, te ir tas lauciņš, kas ir mūsu pārziņā," saka Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore Aija Zobena.

Tieši jaunieši ir visriskantākā grupa. Ja līdz aptuveni 25 gadu vecumam cilvēks nesāk lietot, iespēja, ka viņš to uzsāks vēlāk, ir daudz mazāka. Tāpēc būtiski ir saprast ne tikai pieejamību, bet arī uzvedības un kultūras faktorus. Eksperti arī diskutē par to, kādai jābūt pašai politikai.

"Neviens jau nesaka, ka tabaka ir veselīga un nikotīns ir brīnišķīgs produkts. Ir tā sauktā kaitējuma mazināšas startēģija, kas ir ļoti populāra Lielbritānijā, un ir ļoti radikāla, par ko iestājas Pasaules veselības organizācija, – aizliegt, ierobežot, atteikties vispār," pauž Zobena.

Speciālisti, kuri ikdienā strādā ar atkarīgiem jauniešiem, uzsver – vielu lietošana bieži vien ir sekas citām problēmām. Tā var būt vardarbība ģimenē, grūtības skolā vai attiecībās. Un vielas kļūst par veidu, kā ar to visu tikt galā. Ja lietošana kļūst par ieradumu, piekļuve dažādām vielām – vairs nav problēma.

"Ierobežojumi, protams, var būt efektīvi uz tiem, kas pirmo reizi grib mēģināt. Tad viņi pirmo reizi kaut ko nelegālu dara un dabon adrenalīnu un tur ir cits stāsts, bet ja jaunieši to dara atkārtoti, tas ir par viņu dzīves veidu kļuvis. Viņiem noteikti ir tīkli, kanāli un kontakti kā jebkura veida vielas viņi šobrīd var iegādāties," norāda Latvijas Universitātes pētniece, biedrības "Resiliences Centrs" valdes locekle Aiga Romāne-Meiere.

Tomēr ne katrs eksperiments kļūst par atkarību. "Jo, vai tās pirmās reizes, tie pirmie mēģinājumi kļūs par problēmumu turpmāk dzīvē vai nē – tas ir ļoti atkarīgs no tā, kā tie ietekmes faktori saliekās. Protams, jo spēcīgāka, vairāk atbalstoša ģimene, jo faktiski mēs varam būt drošāki, ka tas tur tajā eksperimenta līmenī arī paliks," vērš uzmanību Romāne-Meiere.

Latvija nav izolēta no apkārtējām valstīm, līdz ar to viena lieta ir atšķirīgs regulējums – otrs, tā īstenošana. Latvijā pirms gada pieņemtais elektronisko cigarešu aizliegums pavēris durvis plašam nelegalājam tirgum. Tomēr pētnieki pārliecināti – efektīvākā profilakse sākas vecumā vēl pirms pusaudži saskaras ar šīm atkarību izraisošām vielām.

"Ir jākoncentrējas uz to vecuma grupu, kas vēl parasti nav tie lielie lietotāji, tas nozīmē līdz nevis pēc –  līdz gadiem 12," uzskata deputāte Līga Rasnača (P).

TV3 Ziņu aptaujātie jaunieši atzīst – piekļuve tām pašām elektronsiakjām cigaretēm joprojām ir vienkārša.

"Viņi turpina smēķēt! Nu tie, kuri ilgi smēķē, viņi turpina smēķēt mājās, tie, kuri nesmēķē, tā kā mēs, viss normāli," saka Viktorija un Mihails.

"Es nedomāju, ka tas baigi ir samazinājis lietošanu. Tas vienkārši ir lielāks pieprasījums tagad un kāds uz to tagad pelna, bet nevis valsts," pauž Elīza.

"Vienkārši prasa vecākiem draugiem vai paziņām vai kādam citam, nav vienmēr dīleri. Dabūt nav grūti, ja tu gribi pacensties dabūt, tad dabūt nav grūti, tiešām. Nu jā, tiem aizliegumiem cilvēki viemēr kaut kā tiek pāri, bet vai ir samazinājies. Man vismaz liekas, vismaz cilvēkus, ko es pazīstu, ka daudzi ir beiguši," stāsta Marija, Ligija un Katrīna.

Latvijas Universitātes zinātnieku komanda nākamo divu gadu laikā pētīs, kā politiskais regulējums un tirgus pārmaiņas ietekmē jauniešu izvēles un paradumus.