Valsts kontrole: Ārsti nav motivēti strādāt kvalitatīvi
Līdzšinējā finansējuma kārtība nemotivē ģimenes ārstus strādāt kvalitatīvi, un ārsti izpilda tikai daļu kvalitātes prasību. Par primārās veselības aprūpes sistēmas neefektivitāti liecina arī lielais nosūtījumu skaits pie speciālistiem. Tā revīzijā šogad bija secinājusi Valsts kontrole.
Vai veselības aprūpes reforma, kas šodien sākusi virzību valdībā, paredz šos trūkumus novērst?
Ģimenes ārstu finansēšanas sistēma nav motivējoša. Tā gada sākumā bija secinājusi Valsts kontrole. Un tas arī ir galvenais cēlonis nepilnībām ģimenes ārstu darbā, jo trūkst sasaistes starp viņiem piešķirto naudu un Veselības ministrijas izvirzītajiem mērķiem – laikus pieejamiem, drošiem un kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, uzskata Valsts kontrole.
Aptuveni 90% finansējuma ģimenes ārsti saņem fiksēta maksājuma veidā, bet vien ap desmit procentiem ienākumu ir atkarīgi no padarītā darba. Un vēl būtiski mazāk – tikai aptuveni viens procents no saņemtā valsts finansējuma ir atkarīgs no darba kvalitātes.
Valsts kontrole secinājusi, ka ģimenes ārsti sasniedz tikai daļu kvalitātes kritēriju, turklāt to izpilde pasliktinās.
Piemēram, pacientu apmeklētības kritēriju izpildījis tikai 31% ģimenes ārstu, bet uzdevumu veicināt vēža izmeklējumus izpildījuši vien 16%.
Valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas vērtējumā, tie ir būtiski trūkumi, ko ir svarīgi novērst.
Mēs arī redzējām, ka no 13 noteiktajiem kvalitātes kritērijiem tiek sasniegti tikai apmēram seši. Un pie tam arī tiek sasniegti tādā veidā, ka kvalitātes kritēriju latiņa tiek pazemināta. Un, es domāju, ka tas ir ļoti būtiski un svarīgi arī nākotnē domāt, kā tomēr saistīt finansējumu – it īpaši, ja mēs runājam par papildu finansējumu – tieši ar noteiktu rezultātu, noteiktu rādītāju sasniegšanu.
Ģimenes ārstu darbības efektivitāti raksturo arī tas, ja samazinās nosūtījumu skaits pie speciālistiem. Bet Latvijā tas ik gadu aug, kas arī palielina valsts izdevumus, jo speciālistu pakalpojumi izmaksā dārgāk. Revīzijā secināts, ka nosūtījumi pie speciālista Latvijā gandrīz divas reizes pārsniedz Eiropas vidējos rādītājus.
Veselības ministrijā skaidro, ka Valsts kontroles atklātās nepilnības tiek ņemtas vērā. Taču vēl nav izdevies panākt galīgo vienošanos par kvalitātes kritēriju izmaiņām, lai ģimenes ārsti būtu vairāk motivēti uzlabot pacientu aprūpi.
Idejiski – jā, mēs esam vienojušies, ka uz to mēs ejam, un tas ir ielikts arī mūsu reformu plānā. Kvalitātes kritēriji, to vērtība ir jāceļ. Mums ir jādiskutē kopā ar ģimenes ārstiem, kas būtu tieši šie kritēriji, kurus mēs ieliktu viņiem kā mērāmus un viņiem sasniedzamus.
Veselības ministrija cer, ka vienošanos ar ģimenes ārstu organizācijām izdosies panākt divu mēnešu laikā. Tikmēr Valsts kontrole sola sekot līdzi ministrijas darbam, lai ierosinājumi trūkumu novēršanai nepaliktu bez ievērības.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
