Valsts kontrole: augstākās izglītības finansēšanas sistēma Latvijā nav efektīva un pat apdraud studiju kvalitāti

Valsts kontrole pārmet, ka līdzekļu sadalījumu valsts budžeta vietām diktē augstskolas, nevis ministrija – pasakot, kādi speciālisti valstij būtu tiešām vajadzīgi. Taču vislielāko satraukumu raisa neziņa, kas ar augstāko izglītību notiks pēc 2020. gada, kad Latvijā apsīks Eiropas fondu nauda. Ministrijai plāna neesot. Tā norāda uz politiķu atbildību, vai turpmākajos gados augstākā izglītība paliks bez 300 miljoniem eiro.

Valsts kontrole ik pa laikam nāk klajā ar ziņojumiem par to, cik lietderīgi vai gluži otrādi – neprasmīgi, tiek tērēta nauda dažādās valsts nozarēs. šoreiz zem lupas palikta augstākās izglītības finansēšanas sistēma Latvijā. kā izrādās, tajā pastāv dažādi robi, kur naudu varētu izlietot krietni efektīvāk"

Valsts kontrole, pētot sešas Latvijas universitātes, secinājusi, ka finansējums tiek izlietots vien esošās situācijas uzturēšanā, nevis jaunu mērķu sasniegšanā. Viens no galvenajiem pārmetumiem saistīts ar studijām budžeta vietās. Proti, esot nepareizi, ka līdzekļu sadalījumu valsts budžeta vietām diktē pašas augstskolas, nevis ministrija. Līdz ar to pastāv risks, ka universitātes nesagatavo valstij vajadzīgos speciālistus.

"Ja ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu valstij plānojas, ka mums   ir nepieciešami speciālisti inženierzinātnēs, vai Informāciju tehnoloģiju zinātnēs. tātad tam finansējumam ir jāiziet tieši uz to mērķi, lai sagatavotus tieši šos speciālistus, nevis tos speciālistus, ko pašas augstskolas piedāvā sagatavot.  tai virzībai būtu jābūt savādākai. tas nedrīkst nākt no augstskolu vēlmes, bet valstij kā pasūtītājam , kuram vajag šos speciālistus, mums vajag speciālistus tādā un tādā skaitā, un tad par to tad arī mēs šo finansējumu piešķiram," valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Izglītības ministrijā gan šiem pārmetumiem nepiekrīt, norādot, ka Valsts kontrolei trūkst izpratnes par to, kā budžeta vietas tiek piešķirtas. Ar augstskolām ik gadu tiekot analizēta situācija par konkrētu speciālistu sagatavošanas plāna izpildi.

"Mēs arī esam vairākus gadus pēc kārtas pārvirzījuši budžeta vietas , kas ir STEM jomas,proti, zinātnes tehnoloģiju, inženierzinātnes, medicīnas studiju vietām, lai mēs vēl vairāk to darītu, ir nepieciešamas ļoti nopietns papildus finansējums," teic Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Agrita Kiopa.

Valsts kontrole norāda arī uz problēmām akadēmiskā personāla atalgojuma sistēmā, kas liedz piesaistīt labākos pasniedzējus. Taču vislielākās briesmas augstāko izglītību Latvijā vēl tikai sagaida – ministrijai nav izstrādāts plāns, kā nodrošināt naudu studiju attīstībai pēc 2020.gada, kad vairs izglītībā neieplūdīs dāsnais Eiropas fondu finansējums.

"Nav šobrīd skaidrs plāns,kas tiks darīts pēc es naudas apsīkšanas, kā šis finansējums tiks nodrošināts, par to ir jādomā laicīgi, ir jāparedz mehānisms, kā tas tiks nodrošināts," norāda valsts kontroliere.

Ministrija piekrīt – plāna, kur ņemt naudu – nav. Turklāt runa ir par milzīgu struktūrfondu finansējumu, kas tiek ieguldīts  izglītības infrastruktūrā, jaunu studiju programmu izstrādē, pētniecībā – kopumā 300 miljoni eiro piecos gados. Ideālā variantā, šos Eiropas savienības līdzekļus būtu jāaizstāj ar valsts naudu.

"Ja mēs domājam par laiku pēc 2020.gada, mums līdzvērtīgs apjoms būs jāparedz no valsts budžeta tas nozīmē, ļoti nozīmīgu politisku apņemšanas, izšķiršanos," saka Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve.

Vēl valsts kontrole ministrijai pārmet ambīciju trūkumu īstenot jaunas reformas augstākās izglītības lauciņā. Norādot, ka Latvijā ir pārāk daudz augstskolu – viena uz 30 tūkstošiem iedzīvotāju, lai gan Igaunijā viena augstskola ir uz 60 tūkstošiem iedzīvotāju.