Valsts kontrole: "melnie punkti", kur notiek avārijas, zināmi jau gadiem ilgi, bet labot tos neviens nesteidzas
Statistika par avārijām ir nepilnīga un neprecīza, ceļu remontiem tiek izvēlēti nevis bīstamākie, bet populārākie posmi. Turklāt nav pietiekami analizēta dažādo drošas braukšanas kampaņu lietderība.
Tā secinājusi Valsts kontrole (VK) un aicina ceļu satiksmi uzraugošās iestādes aktīvāk sadarboties, lai mazinātu joprojām lielo smagu ceļu satiksmes negadījumu (CSN) skaitu. Situācija uz Latvijas ceļiem pēdējos gados ir uzlabojusies, bet pēc statistikas joprojām esam trešie sliktākie Eiropā. Uz mūsu ceļiem joprojām ik gadu bojā iet vai smagus ievainojumus gūst 700. Salīdzinājumam – tas ir aptuveni tikpat, cik dzīvo tādās vietās kā Ainaži vai Ugāle.
VK nupat pabeigtajā revīzijā secinājusi, ka iemesli drūmajai situācijai varētu būt vairāki, bet, kādi tieši ir, grūti pateikt, tā vienkāršā iemesla pēc, ka neviens par tiem līdz šim tā īsti nav interesējies. Tas ir, iestādes un ministrijas, kas atbildīgas par satiksmes drošību, statistiku par negadījumiem apkopo nepilnīgi un neprecīzi.
Nav aizpildīta informācija gan par CSN iemesliem, gan par ceļu stāvokli, gan precīzas koordinātas, kur noticis CSN. Nu, un līdz ar to nav jau iespējams profesionāli analizēt. Vēl viens būtisks moments, nu, pēc tam, kad jau ierosināta krimināllieta, veiktas ekspertīzes, noskaidrots skaidri šis te cēlonis, nu, viņš netiek ievadīts skaidri šai te reģistrā.
Trūkstot arī koordinēta kopskata, par to, kā situāciju uzlabot. Piemēram, tā saukto "melno punktu", kur satiksmes negadījumi notiek regulāri, skaits palielinās, bet šādu vietu pārbūve nenotiek pietiekami sistemātiski. Šobrīd Latvijā tādu ir ap 90. "Domājot par ceļu remontiem, nu, tad tam būtu jābūt kā vienam no kritērijiem, kurus ceļus remontēt vai pilnveidot. Un, kamēr resursi ir, būtu jādomā arī par īpaši brīdinošām ceļazīmēm," papildina Krūmiņa.
VAS "Latvijas Valsts ceļi" pārstāvis Māris Zaļaiskalns atzīst, ka vienotas "melno punktu" uzskaites sistēmas tik tiešām nav, bet sola gada laikā to ieviest. Uzņēmumā gan nepiekrīt kritikai, ka šādu punktu skaits augtu – tā vienkārši sagadījies, jo tos rēķina pēc pēdējo trīs gadu statistikas, un 2015.gadā, kad fotoradaru uz Latvijas ceļiem nebija, bojāgājušo skaits pieauga līdz 188 cilvēkiem, kamēr, piemēram, 2017.gadā tas bija jau par ceturtdaļu zemāks.
Statistika veidojas no statistiskiem datiem. Un, ja mums samazinās CSN bojāgājušo skaits, samazinās negadījumi, tad skaidrs, ka tā statistika, viņa rezultēsies kā "melno punktu" samazinājums.
Savukārt, runājot par informatīvajām kampaņām, ko regulāri rīko Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), VK norāda, ka nopietnāk būtu jāanalizē šo kampaņu atdeve – cik cilvēkus tās sasniedz un kā izmainās viņu uzvedība. CSDD sola ieteikumu pēc iespējas ņemt vērā, tomēr aizrāda, ka iespēju robežās kampaņu rezultātus jau analizē.
Piemēram, Beļģijā, Vācijā kampaņu vērtēšanā ir iesaistīti veseli zinātniskie institūti. Latvijā droši vien to mēs nevaram atļauties. Ja runājam par Valsts kontroli, tad nākotnē apņemamies precīzāk izstrādāt vērtēšanas kritērijus jau kampaņas izstrādes darba uzdevumā.
Viņš norāda, ka, piemēram, kopš 2001. gada, kad CSDD rīkoja savu pirmo kampaņu pret braukšanu dzērumā, reibumā izraisītu smagu avāriju īpatsvars ir krities vairāk nekā trīs reizes.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
