Vardarbība skolās joprojām akūta problēma arī Latvijā

UNESCO pētījumā secināts, ka daudzos pasaules reģionos fiziska izrēķināšanās ir visbiežāk sastopamais vardarbības veids, taču Ziemeļamerikā un Eiropā bērni skolā cieš no psiholoģiskā terora – apsaukāšanas, atstumšanas, pazemošanas. Turklāt emocionālā vardarbība arvien populārāka kļūst tieši virtuālajā vidē – izrēķināšanās, kas sākusies skolā, turpinās sociālajos tīklos un saziņas lietotnēs.

UNESCO Latvijas nacionālās komisijas izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa norāda: "Šie rādītāji ir strauji kāpuši kopš 2010. gada, kad apmēram 7% Eiropā bija saskārušies ar aizskarošām ziņā, aizskarošām bildēm, iebiedēšanu, tad šobrīd tā tendence tiešām ir augusi, un katrs desmitais bērns un jaunietis ir saskāries ar šādām problēmām interneta vidē."

Speciālisti akcentē, jo ātrāk skolā tiek pamanīta emocionālā vardarbība, jo lielāka varbūtība novērst situāciju, kad bērnus piekauj vai citādi izrēķinās.

Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa min: "Svarīgākā atbildība ir pieaugušo rokās, tieši pieaugušais ir tas, kurš nosaka un pateiks, kas notiks klasē…"

UNESCO gan mudina valstis neatstāt cīņu pret vardarbību tikai uz skolotāju pleciem, bet problēmai ar agresīviem skolēniem ķerties klāt plašāk – nevis uz vardarbības gadījumu skatīties kā kaut ko izolētu, bet iesaistot plašāku skolas personālu, vecākus, kā arī pašus bērnus. Tiesa, sistemātiska pieeja vardarbības mazināšanai skolā trūkst.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes asociētā profesore Dita Nīmante norāda: "Latvijā esam toleranti pret vardarbības situācijā, mēs tās neinterpretējām kā vardarbību."

Speciālisti norāda, ka pieaugušie – skolotāji un vecāki –  pārāk bieži aizraujas ar sodīšanu, ja bērnu starpā izcēlies konflikts, tā vietā, lai radītu viņos sapratni par notikušo.

"Labs sods ir tad, ja bērnam ir skaidri vismaz divi uzvedības mehānismi, kā viņam vajadzēja šajā situācijā rīkoties citādāk. Jo, ja viņi nezinās, ko pēc tam darīt, bet būs tikai sajūta, ka ir saņēmuši sodu, pat īsti nesaprotot par ko, tad ir liela varbūtība, ka vardarbība atkārtosies, un vēl lielāka varbūtība, ka vardarbība paliks vēl filigrānāka un dziļāka," pauž Bērziņa.

UNESCO pētījumā arī secināts, ka tajās skolās, kas ieviesušas vienotu pieeju jeb algoritmu, kā skolēnos atbalstīt pozitīvu uzvedību, būtiski samazinās vardarbības gadījumi.