Viens iedzīvotājs gada laikā vidēji izdzer 10,2 litrus absolūtā alkohola

Galvenais arguments alkohola akcīzes nodokļa celšanai ir tā lielais patēriņš un vieglā pieejamība jauniešiem. Atsaucoties uz statistikas datiem, ārstu biedrība norāda, ka viens iedzīvotājs gada laikā izdzer 10,2 litrus absolūtā alkohola. Šāds alkohola daudzums atbilst aptuveni 25,5 litriem degvīna, 204 litriem alus vai 85 litriem vīna.

Satraucoties par sabiedrības veselības problēmām, pie viena sarunu galda sēdās tie, kuri ierasti atrodas pretējās ierakuma pusēs – par nepieciešamību akcīzes nodokļa celšanu alkoholam vienisprātis ir gan ārsti, gan Veselības ministrija, gan alkohola ražotāji. Atšķiras tikai viedokļi, kā to darīt pareizāk.

Alkohola ražotāju pārstāvis arī norādīja, ka pakāpeniska likmes paaugstināšana neļaus strauji uzplaukt nelegālajam tirgum. Taču uzņēmējiem ar veselības speciālisti neizdevās vienoties, vai akcīzes palielinājums mērāms procentos vai centos par vienu litru.

Skaidrs tikai tas, ka nodokļu politikai jābūt plānveidīgai un prognozējamai, tādēļ likmes celšana iespējama ne ātrāk kā 1. aprīlī un tā jāskata kā valsts ekonomiskās un sabiedrības veselības intereses.

Paredzēts, ka būtiskākās izmaiņas skars alu ar paaugstinātu spirta saturu un dažādus alkoholiskus kokteiļus.

Ārsti rosina papildus iegūto akcīzes nodokļa naudu novirzīt veselības nozarei. Tiesa gan nākamā gada budžeta likumprojektā iekļauts pants, kas nosaka, ja akcīzes nodokļa izmaiņas stājas spēkā, iegūtos līdzekļus novirzīs izglītībai.