Uz saturu

Viens izmeklējums var mainīt visu. Lāsmas piemērs atgādina, kāpēc nedrīkst ignorēt izmaiņas krūtīs

Oktobris visā pasaulē tiek atzīmēts kā krūts veselības mēnesis. Krūts vēzis nereti sākas ar pavisam nelielām izmaiņām, ko sieviete var pamanīt pati. To piedzīvoja arī Lāsma Caune, kurai atklāja ļaundabīgu audzēju. Taču viņas stāsts nav par bailēm, bet gan par to, cik daudz var mainīt laikus veikta pārbaude.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Tie bija valsts svētki. Divus gadus atpakaļ, kad sataustīju sev krūtī bumbuli…" Un tā nebija pirmā reize, kad Lāsma saskārās ar šādu situāciju. Arī 25 gadu vecumā sievietei bija atrasts veidojums. Taču šoreiz viss bija citādi. "Intuitīvi jutu, ka šoreiz nav labi. Tas arī piepildījās," stāsta Lāsma.

Izmeklējumi sekoja ātri, un Lāsma nonāca tā dēvētajā zaļajā koridorā. "Atnāca atbilde, ka ir vēzis," atminas sieviete.

Četru bērnu mammai 38 gadu vecumā sākās ceļš, kuru viņa nebija gaidījusi. Ziņa par vēzi vienā mirklī mainīja ierasto dzīves ritmu.

Lāsma Caune
paciente, četru bērnu mamma

"Liekas, ka bērni paliks bez mātes. Liels satraukums un sajūta, ka visa dzīve apstājusies. Protams, liek pārdomāt dzīves uzskatus, mērķus, kas līdz šim bija svarīgs, pēc tam vairs nē."

Lāsmas gadījumā slimība tika atklāta laikus. Tieši tāpēc sieviete uzsver, ka regulāri veikt pašpārbaudi un prasme pazīt savas krūtis nav mazsvarīga. Izmeklējumi gan atklāja vēl kādu būtisku faktu: Lāsmas vēzis bija saistīts ar ģenētiski pārmantotu mutāciju. Un tas lika pārbaudīties arī viņas radiniecēm.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lāsma Caune
paciente, četru bērnu mamma

"Uz doto brīdi no septiņām manām radiniecēm, piecas pārbaudījās, un divām, tai skaitā man, ir šis gēns pārmantots."

Ārsti gan atzīmē, ka lielākā daļa krūts vēža gadījumu nav saistīti ar iedzimtu gēnu mutāciju.

Alinta Hegmane
Austrumu slimnīcas Latvijas Vēža centra direktore, asociētā profesore

"Jārēķinās, ka pārmantots vēzis – tas ir reti. Ļoti reti. Pārsvarā vēzis rodas citu iemeslu dēļ ,/un gēnu mutācija ir viens no iemesliem. Jāpievērš uzmanība, cik ģimenē ir bijuši krūts un olnīcu vēži. Ja bijuši vairāki un nav atrasti BRCA gēnu mutācija, tāpat vajadzīga pastiprināta uzmanība."

Un šodien, runājot par pārbaudēm, dakteri uzsver skrīninga nozīmi. Taču Latvijā šo iespēju izmanto mazāk nekā puse uzaicināto.

Ilze Eņģele
Austrumu slimnīcas Radioloģijas centra virsārste mamoloģijā

"Skrīninga aptvere Latvijā ir nemainīgi zema, 40%. Iemesli – sievietes atbildība, otrs – sistēmas nepilnība. Uzaicinājuma kārtībai netiek sekots līdzi."

Skrīnings strādā kā filtrs: atsijā tās, kurām nepieciešami papildu izmeklējumi.

Ilze Eņģele
Austrumu slimnīcas Radioloģijas centra virsārste mamoloģijā

"Pacienta onkoloģiskais ceļš sākas ar diagnostiku. Vai tas ir skrīnings, kad izdodas atklāt mazas pārmaiņas, vai nāk jau diagnostiskajā etapā, kad konstatē veidojumus vai ir citas sūdzības."

Un papildu pārbaudes nebūt vēl nenozīmē vēzi, bet gan to, ka ārstiem atrastā pārmaiņa ir jāizpēta precīzāk. Ja vēzis tiek atklāts agrīni, ārstēšanas iespējas ir daudz plašākas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tikmēr pieredzējis ķirurgs Jānis Eglītis stāsta, ka Austrumu slimnīcā ik gadu veic vairāk nekā 850 operāciju krūts vēža pacientēm. Un tas ne vienmēr nozīmē krūts noņemšanu.

Jānis Eglītis
Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs

"Latvijas veiksmes stāsts var būt tad, ja krūts vēzi diagnosticējam agrīnā stadijā. Ja skatāmies uz rietumu slimnīcām, tad tur krūts saglabājošo operāciju īpatsvars 80-90 %, bet tas saistīts ar diagnostiku. Ka pirmā stadija ir dominējoša. Latvijā, ja runājam par 1. un 2. stadiju, tad tie ir nepilni 70%. Vienalga trešdaļa sieviešu nonāk ar taustāmiem veidojumiem un metastāzēm citos orgānos."

Alinta Hegmane
Austrumu slimnīcas Latvijas Vēža centra direktore, asociētā profesore

"Cenšamies izrunāt, stāstām, kāpēc piedāvājam konkrēto terapiju, nav tā, ka sakām, šis ir vienīgais variants. Bet, ja pacientam ir savi apsvērumi, ārstēšanas process tiek pārskatīts."

Lāsmai ārstēšanās ilga pusotru gadu. Nedēļu pēc nedēļas terapija, vairākas operācijas, un ģimene, kas visu šo laiku bija blakus.

Lāsma Caune
paciente, četru bērnu mamma

"Pusotrs gads bija pārdzīvojumu pilns. Centos neiziet no aprites. Strādāt, ceļot, turpināju tikties ar draugiem. Centos neieslīgt depresija."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tieši tāpēc viņas galvenais vēstījums šodien ir par rīcību. Par to vienu reizi, kad sieviete tomēr aiziet uz pārbaudi. Par to vienu izmeklējumu, kas var mainīt visu turpmāko stāstu.

Lāsma Caune
paciente, četru bērnu mamma

"Doma katram ir – kāpēc ar mani? Kā ir, tā ir. Vienīgais, ko varam darīt, pārbaudīties laikus, neignorēt skrīningus. Jo ātrāk atklāsim, jo veiksmīgāk varam tikt no šī vaļā."

Lāsma zina – vēzis nav stāsts, kuru var izdzēst no dzīves. Taču tas arī nav stāsts, kuram jāļauj šo dzīvi apstādināt.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm