Viltus ziņu portāli nereti apsteidz ierobežojumus, ar kuriem valsts var regulēt melīgu ziņu publiskošanu

Pērn oktobrī tiesas priekšā apsūdzībā par huligānismu stājās Niks Endziņš, viņš ir pirmais viltus ziņu izplatītājs, kuru policija aizturēja.

Informatīvajā telpā arvien populārāki kļūst tā dēvētie klikšķu portāli, kas savu saturu balsta uz provokatīvu un sensacionālu informāciju. Tajos publicē arī ziņas, kuru pamatā nav nekādas patiesas informācijas, piemēram, saistītas ar katastrofām, avārijām, politiskajām vai ekonomiskajām norisēm Latvijā.

NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts norāda: "Arvien vairāk šī digitālā sfēra trek izmantota dezinfromācijas izplatīšanai. Tādas veselas ekosistēmas radīšanai, lai šo te informāciju iebarotu diezgan lielai sabiedrības daļai. Es domāju, ka tas būs arvien vairāk."

Viens no piemēriem – portāls ar Latvijā reģistrētu domēnu – "Ienāc.lv". Tajā, piemēram, gada nogalē izplatīta viltus ziņa par it kā Liepājā dzīvoklī atrastu mirušu zīdaini. Tas izraisīja plašu ažiotāžu sociālajos tīklos, un Valsts policijai nācās skaidrot, ka šāda notikuma nav bijis.

Lasi vēl – Policija brīdina: internetā izplatīta viltus ziņa par Liepājā atrastu zīdaiņa līķi

Šādu viltus ziņu parādīšanos izvērtē arī no Valsts drošības dienestā (VDD). "Dienests regulāri identificē jaunas šāda veida interneta vietnes, un tā redzeslokā ir nonācis arī minētais portāls. VDD pievērš uzmanību arī sociālo tīklu kontiem un grupām, kas regulāri un sistemātiski izplata viltus ziņas," norāda VDD.

Regulējuma, kā sodīt un ierobežot viltus ziņu autorus un tos, kas ar šādām ziņām dalās sociālajos tīklos, pagaidām nav. Tomēr nav arī tā, ka tas paliek nepamanīts. Valsts drošības dienesti monitorē tā dēvēto viltus ziņu portālu saturu un ja tiek konstatēts apdraudējums valsts drošībai, personas tiek sauktas pie atbildības.

"Personas, kuras veic šāda veida darbības, var tikt sauktas pie atbildības par dažādiem Krimināllikumā noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, par vēršanos pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, par valsts simbolu zaimošanu, neslavas celšanu, huligānismu un citiem pārkāpumiem," skaidro VDD.

Šajos gadījumos runa ir par tā sauktajiem klikšķu medniekiem. Taču būtiskāku kaitējumu rada gadījumi, kad dezinformāciju izplata valstīs ar mērķi šķelt sabiedrību.

"Ir tie pastāvīgie stāsti par Latviju kā neizdevušos valsti, cik šeit ir slikti, cik cilvēkiem šeit slikti dzīvot, cik labi bija padomju savienības laikā. Ka neviens šeit nedomā par iedzīvotājiem. Sagaida kaut kādu specifisku jau sakaitētu situāciju, mēģina viņu vēl vairāk ekspluatēt un pagriezt tā, lai vēl vairāk šķeltu sabiedrību," stāsta Sārts.

Ne tikai viltus ziņas, bet arī uzbrukumi leģitatīmiem ziņu portāliem apdraud kibertelpu. Piemēram pērn Latvijas IT pērn speciālistiem vairākkārt nācies sniegt  atbalstu Lietuvas kolēģiem, kur uzlaužot  ziņu portālu "Baltic Times" pret Lietuvas sabiedrību tika vērstas informācijas operācijas un mēģinājumi ietekmēt sabiedrības domu, veidot neapmierinātību, piemēram, ar NATO militārajām mācībām. Arī Latvija pērn piedzīvojusi šāda veida uzbrukumus.

"Arī Latvijā pagājušajā un aizpagājušajā gadā šādi gadījumi ir vairāki bijuši, un arīdzan aizsardzības nozare ir bijusi uzmanības lokā. Atliek vien minēt, kam tas būtu interesanti tādu rīcību veikt," norāda "CERT.LV" vadītāja vietnieks Varis Teivāns.

Šajos gadījumos patiesos labuma guvējus atklāt nemaz nav tik viegli. "Vietējie spēlētāji, kas tēlo medijus, bet principā ir propagandas vietnes, bet ļoti viegli ir nebūt šeit un darīt to pašu, tā ka mūsu jurisdikcija līdz viņiem nemaz nesniedzās," bilst Sārts.

Normatīvajos regulējumos starptautiskā un arī nacionālā līmenī nav skaidra dezinformācijas jēdziena definējuma. Tas rada problēmas nošķirt dezinformāciju no vārda brīvības. Turklāt tradicionālie mediji vairs nav tik efektīvi, lai pildītu sargsuņa lomu, savukārt sociālie tīkli kļūst par arvien spēcīgākiem ieročiem sabiedriskās domas ietekmēšanai.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") norāda: "Pietiek ka kaut ko ievietojat savā "Facebook", "Draugiem.lv" vai "Twiter" kontā. Ja tas ir interesanti un pietiekami labi pasniegts, tas aiziet plaši, un bieži vien paiet laiks, lai cilvēkus pārliecinātu, ka tas tirdzniecības centrs nav sabrucis vai tas politiķis nav izdarījis, vai valdība nav pieņēmusi lēmumus, par kuriem pēkšņi plaši uztraucās cilvēki. Jā, tas vēl ir tas, kur mēs visi mācāmies."

Amatpersonas un atbildīgie dienesti neslēpj, – ir jāskata pēc regulējuma vai lielākas atbildības sociālo tīklu uzturētājiem. "Vajadzētu redzēt un identificēt šo viltus ziņu fenomenu kā apdraudējumu gan demokrātijas, gan valsts drošības apdraudējumu," norāda Teivāns. Bet arī sabiedrības uzdevums ir spēt domāt kritiski, pārbaudīt un atšķirt patiesu informāciju no melīgas.