Vismazāk par atgriešanos dzimtenē šobrīd domā aizbraukušie pensionāri un cilvēki ar augstāko izglītību

Vismazāk par atgriešanos Latvijā šobrīd domā pensijas vecuma cilvēki, kā arī tie, kuri ieguvuši augstāko izglītību, tostarp doktora grādu. Lai veicinātu atgriešanos Latvijā, vairākus gadus darbojas tā sauktais reemigrācijas plāns, un šogad tā izpildei atvēlēti vairāk nekā 600 tūkstoši eiro.

2016. gada 9. martā 20:18

LNT ziņas/Skaties.lv

Ivo Jurkāns

Izpildproducents

Trešdien, 9. martā, apspriežot šī plāna realizācijas gaitu, par pozitīvajām lietām nosaukta dažādu kultūras aktivitāšu organizēšana, lai aizbraukušie nezaudētu saikni ar Latviju.

Tikmēr kritika veltīta informācijas iegūšanai. Tā esot pārāk sadrumstalota un kopainu vienā vietā nemaz nevar iegūt. Turklāt šī ir problēma ne tikai reemigrantiem, bet arī ASV un Kanādā dzimušajiem tautiešiem.

Ieva Birka, LU Diasporas pētījumu centra pētniece:

Lai gan manā pētījumā 57 cilvēki teica, ka viņi ir gatavi pārcelties uz Latviju, tad tik un tā redzams, ka trūkst informācijas, kur Latvijā meklēt darbu, kur meklēt informāciju par mājokļiem utt. Labā ziņa gan ir tā, kas tie, kas šeit jau dzīvo, bija gatavi palīdzēt ar informāciju.

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā viens no punktiem bija "vienas pieturas aģentūra". Taču tā joprojām nav izveidota.