VK: Prokuratūras pārprastā neatkarība liedz prasīt atbildību par darbu
Nevar apgalvot, ka noziegumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšanas efektivitāte pēdējos gados būtu augusi un arī prokuratūras pārprastā neatkarība liedz prasīt atbildību par darbu, vēsta TV3 Ziņas, atsaucoties uz Valsts kontroles izvērtējumā par noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu secināto.
Apjomīgo divu gadu darbu, premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vārdiem runājot, apjomīgāko pētījumu kopš neatkarības atjaunošanas, Valsts kontrole pirmdien, 11. janvārī, prezentēja augstākajā līmenī, piedaloties Valsts prezidentam Egilam Levitam, premjeram, ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, pat Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāram un virknei ekspertu.
Analizēts, kā Latvijā izmeklē un iztiesā ekonomikas un finanšu noziegumus. Secinājumi – skarbi. Kvalitāte ar gadiem nav uzlabojusies, prokuratūra nav vadīta tā, lai savas funkcijas veiktu efektīvi, aizbildināšanās ar neatkarību novedusi pie tā, ka prokuratūrai nav iespējams prasīt atbildību par darbu. Tāpat secināts, ka valsts iestādes nesadarbojas, katra cīnās par sevi, apsūdzību kvalitāte un iztiesāšanas veiksme atkarīga no izmeklētāju un prokuroru interpretācijas, kādēļ līdzīgi noziegumi var rezultēties ar dažādiem sodiem.
"Mēs uzskatām, ka prokuratūra ir atslēgas figūra. Tai ir centrālā loma regulējuma piemērošanā.Tāpēc VK analizēja, kā Ģenerālprokuratūra tiek vadīta un vai tā atbilst labajai praksei. (..) Prokuratūra ir atbildīga sabiedrības priekšā par līdzekļu izlietojumu, mērķu un rezultātu sasniegšanu."
Tāpat – pret visiem noziegumiem nevar attiekties vienādi. Jāpieliek spēki sarežģīto noziegumu iztiesāšanā, kamēr vienkāršākiem jārada standartizēts mehānisms, lai nesanāk, ka izmeklētāji tērē laiku par lietām, par kurām zina – tās netiks izmeklētas, piemēram, "par vecmāmiņai nozagtu ievārījumu".
It visiem secinājumiem piekrita tagadējais Ģenerālprokurors Juris Stukāns. Jau, stājoties amatā, viņš solījis reformēt iestādes darbu. Savukārt vasarā amatu pametušais Ēriks Kalnmeiers komentēt sev veltīto kritiku šodien, 11.janvārī, nebija gatavs, aizbildinoties, ka nav iepazinies ar Valsts kontroles ziņojumu.
"Katram prokuroram nav pamata pārmest sev. Vadībai, tai skaitā – šodien man, jāuzņemas lielāka atbildība par rezultātiem."
Viss "atduras" pret izglītību. Valdības līmenī jau iepriekš bijušas diskusijas par īpašas tieslietu akadēmijas izveidi, kur zināšanas pastāvīgi atjaunot tiesnešiem, izmeklētājiem, prokuroriem, arī advokātiem, lai noziedzīgā pasaule nebūtu soli priekšā tiesībsargājošajai. Ieceri aizstāv arī Valsts prezidents Egils Levits.
"Ir nepieciešams pastāvīgi, obligāti attīstīt izglītību un šeit ir nepieciešama institūciju – nevis kursi, bet institucionalizētai sistēmai. Lielākajā daļā Eiropas valstu tādas akadēmijas ir, vajag tādu pie mums, kas izriet arī no pētījuma," uzsvēra Valsts prezidents.
Ar šo ziņojumu par par ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu Latvijā Krūmiņas pilnvaras nākamnedēļ beidzas. Viņa ir gandarīta, ka amatu atstāj ar tik nozīmīgu pētījumu. Tas, ka publikai tas prezentēts vien dažas dienas pirms gaidāmā Saeimas balsojuma par nākamo Valsts kontrolieri, esot sakritība.
Krūmiņa gan likusi nojaust, ka par pēcteci gribētu redzēt savu kolēģi, padomes locekli Ilzi Grīnhofu, kurai atbalstu paudusi arī tieslietu ministra pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija (JKP).
Jau ziņots, ka pērn vasarā par ģenerālprokuroru kļuva Juris Stukāns, kurš, stājoties amatā, paziņoja par reorganizāciju prokuratūrā. Tā, piemēram, šogad noslēdzoties prokuratūrai reorganizācijai, no šā gada sāks darboties Daudznozaru specializētā prokuratūra, savukārt pārējās jaunās struktūrvienības funkcijas sāks darboties tuvākajā laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
