VUGD izstrādājis tehniskās prasības pazemes patvertņu iekārtošanai
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no jauna izstrādājis vadlīnijas, kādām jābūt bumbu patvertnēm. Šāds regulējums nav bijis vairākas desmitgades, jo arī patvertņu tīkla valstī nav kopš padomju okupācijas laika. Atbildīgie cer, ka jaunos noteikumus izmantos ne tikai valsts un pašvaldības, bet arī privātpersonas.
Rīgas Civilās aizsardzības pārvaldes vadītājs izrāda īpašumu Šarlotes ielā, kur vēl pirms pāris mēnešiem atradās šautuve. Raugoties pēc ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātajām vadlīnijām par patvertņu minimālajām prasībām, tur nepieciešami salīdzinoši nelieli uzlabojumi, piemēram, jāizvāc visi degošie materiāli.
"Te būs noteikti jāieguldās un jāsakārto patvertne, jāizvāc kokmateriāli un tamlīdzīgi. Šo bumbu patvertni teorētiski varētu izmantot jau dotajā mirklī, ņemot vērā vadlīnijas. Ventilācijas sistēma šobrīd šeit nestrādā, pēc būtības līdz 20 cilvēkiem mēs šeit varam ietilpināt, bet tajā brīdī, kad sakārtosim gaisa filtrācijas sistēmu un citas inženierkomunikācijas, šīs patvertnes kvadratūra pieļauj 100-120 cilvēku patveršanos," stāsta Rīgas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.
"Plus mīnus šāds tas oriģinālstāvoklis ir bijis. Viennozīmīgi jāpārvelk elektroinstalācija. Jāsakārto lietas, jāuztaisa atgāžamie krēsli, lai būtu kur piesēst cilvēkiem, un tad arī šī telpa būtu kārtībā. Te ir inženierkomunikācijas, gaisa ventilācijas un filtrēšanas sistēma arī padomju laika. Tas viss ir jāatjauno, lai darbotos," stāsta Reinsons.
Vaicāts, vai ir kādas aplēses, cik šīs patvertnes pielāgošana varētu maksāt, viņš norāda – 10 tūkstoši eiro, jo, lai pielāgotu ventilācijas sistēmu, tas nav lēti. Ja vajadzētu tikai ugunsnedrošās lietas izņemt ārā un nokrāsot sienas, būtu daudz lētāk.
VUGD tehnisko prasību saraksts ir garš – uz personu jāparedz 0,75 kvadrātmetru platība, ieejām jābūt hermētiski noslēgtām, jābūt elektrībai, gaismai un tamlīdzīgi.
"Mērķis bija tās veidot visa veida apdraudējumiem – gan radiācijas apdraudējuma gadījumā, gan aviācijas bumbu patveršanās gadījumā," stāsta VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.
Lai gan dienests neslēpj, ka cilvēkresursi ir ierobežoti, turpmāko gadu laikā tiks apsekoti visi valsts un pašvaldību īpašumi.
"Izejot cauri ar tādu anketēšanas rīku, kas būs paredzēts elektroniski, lai nav uz papīra viss jādara, būs iespēja novērtēt, vai pagrabs atbilst vai neatbilst patvertnes vajadzībām."
Rīgā piemērotā stāvoklī šobrīd ir vien dažas patvertnes, taču domei jau šogad budžetā iezīmēts gandrīz pusmiljons, lai vajadzības gadījumā telpas sāktu pielāgot. Vispirms plānots apsekot skolas.
Kā skaidro Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai"), izglītības iestādes ir krietni apjomīgākas būves, tur arī koncentrējas bērni, jaunieši un noteikti katrā no Rīgas apkaimēm skolas ir ietilpīgākās vietas, kur arī apkaimes iedzīvotāji varētu patverties.
Ozola norāda – prasības, kas no VUGD ir izstrādātas, ir samērīgas, realizējamas un nav ļoti drastiskas.
VUGD iecerējis, ka iedzīvotāji varēs vērsties pašvaldībās, lūdzot viņu ēku pagrabstāvu piemērotību pārbaudīt vietvaru būvinženieriem. Tāpat plānots finansiāla atbalsts, lai privāto sektoru, piemēram, tirdzniecības centrus, mudinātu savas ēkas piemērot patvertņu prasībām, taču šie noteikumi vēl tikai top.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
