Zemākas izmaksas, bet sliktāka kultūras dzīve un ēdiens – latvieši stāsta par dzīvi Somijā

Rakstā uzzināsiet:

• Kā ir dzīvot un strādāt Somijā?
• Kādas tur ir izmaksas?
• Kāda ir nodokļu sistēma?
• Atpūtas iespējas Somijā
• Kā pietrūkst no Latvijas?
• Kā somi uzņem latviešus?

Bieži brauc uz Latviju

Niks stāsta, ka viņam, dzīvojot Somijā, visvairāk pietrūkst ģimenes – sievas un divu bērnu, jo ģimene dzīvo Latvijā. Pagaidām visiem nav domas pārcelties uz Somiju, jo Latvijā ģimenei ir ārsti un visa pārējā dzīve, tas būtu pagrūti. Tāpat Somija kā potenciālā dzīvesvieta nepatīk sievai. Latvietis neslēpj, ka attāluma attiecības ir grūti uzturēt, tāpēc cenšas pēc iespējas biežāk braukt uz Latviju, izmantojot ikvienu šādu iespēju. Tomēr laika periodos, kad rit pēdējie darbi pie kuģa pabeigšanas, tas nav iespējams – no sākuma jāpabeidz darbi.

"Kuģa labošanas darbiem kurš katrs cilvēks neder. Ir lietas, ko var darīt jebkurš, bet lietas, ko var paveikt tikai cilvēki ar konkrētu specializāciju. Mums arī reizēm kuģu būvniecības procesā kāds kaut ko uztaisa un citam ir jānāk labot. Tad priekšnieks mani nelaiž uz mājām, mudinot izlabot dažādas kļūdas. Beigās mani vēl aizsūta piepalīdzēt citai kompānijai kaut ko izlabot," viņš stāsta.

Mārcis neslēpj, ka atvaļinājuma ilgums, ja esi pastāvīgs nodarbinātais, Somijā ar katru gadu palielinās. Šogad pēc četriem darba stāža gadiem viņam pienācās 32 atvaļinājuma dienas. "Kā jau visiem vasarā atvaļinājumā gribas uz Latviju aizbraukt. Somijā ir ierasts izņemt atvaļinājumu divas nedēļas vasarā, divas – ziemā. Mēs arī sadalām, kurš kad dosies atpūtā, lai nav tā, ka visi vasarā aizbrauc atvaļinājumā un darbi stāv uz vietas. Pirmie darbinieki atvaļinājumu sāk izņemt ap Jāņiem, un tā kā kurš izņem tos līdz pat jūlija beigām. Pagājušogad maijā uztaisīju Somijas ID karti, mums viss – dzīvesvietas pieraksti, atvaļinājumi – ir kā somiem," viņš saka.

Mārcis stāsta, lai gan visa ģimene – gan sieva, gan bērni – dzīvo kopā ar viņu Somijā, arī viņi brīvajā laikā cenšas braukt uz Latviju. Viņam gan nepatīk divas stundas braukt pāri Baltijas jūrai ar kuģi, lai mērotu attiecīgo ceļu. "Gaidām, kad Somijā atklās lielo tuneli, kad caur to varēs pārbraukt pāri uz Igauniju," viņš saka. Šogad pirmo reizi ilgākā laikā ģimene plāno ziemā atvaļinājumā aizbraukt uz siltajām zemēm.

Zemākas izmaksas par dzīvi

Uz jautājumu, vai apsver atgriezties Latvijā, Niks neslēpj – gribēt gribētu, bet to nespēj finansiālo aspektu dēļ. Lai gan pats dzīvo Somijā, tā kā Nika ģimene dzīvo Latvijā un viņš sievai regulāri pārskaita naudu ikdienas tēriņiem, latvietis ir ļoti labi informēts par to, cik kas kurā valstī maksā.

Niks Krūmiņš

kuģu būvnieks

"Mūsdienās Somijā ir lētāk dzīvot nekā Latvijā. Cik esmu novērojis, vismaz 85-90% izmaksu pozīcijas Somijā ir kļuvušas lētākas nekā Latvijā. Godīgi parēķinot ģimenes budžetu – bērniem nepieciešamās preces un drēbes es pērku Somijā. Tur ir augstāka kvalitāte un visu sanāk izdarīt lētāk nekā Latvijā. Latvijā izmaksas par pārtiku pēdējā pusotra gada, gada laikā ir divreiz palielinājušās."

Arī Mārcis atzīst, ka kopumā Somijā pārtika ir lētāka nekā Latvijā – situāciju par labu vērsa "Lidl" ienākšana šajā tirgū pirms 10-15 gadiem. Vairāk nekā Latvijā maksā tikai pārtika no "dārgākā gala". Atsevišķos Somijas veikalos gaļa ir dārgāka nekā Latvijā. Tāpat vairāk maksā arī Somijas zemnieku produkcija – dārzeņi un augļi, piemēram, pašmāju zemnieku audzētie arbūzi un ķirbji.

Tāpat Niks stāsta, ka, atbraucot uz Latviju, īsti atpūsties nesanāk – tā kā viņam pieder lauku māja, darba nekad netrūkst – allaž laiks šeit aizrit mājasdarbos un tās labiekārtošanā. "Māju gribas pašam savest kārtībā, jo man nav uzticības citiem speciālistiem," viņš stāsta.

Mārcis norāda – nevarot teikt, ka Latvijā iepriekš slikti dzīvoja, arī Latvijā bērnam neko neatteica, bet Somijā var atļauties daudz vairāk un iegādāties visu, ko vēlas. Arī bērna vajadzības bez problēmām varot apmierināt un nav jādomā, vai ar esošo budžetu izvilks līdz nākamajai algai. "Miljonus, protams, nepelnām, Somijā vairs nav tie laiki, kas kādreiz – 2004., 2005. gadā, kad algas bija lielas. Taču var arī iekrāt un nav arī tik traki. Iznāk lielas atvaļinājumu naudas un nodokļu pārmaksa," viņš saka.

Sakārtota nodokļu sistēma

Somijā var strādāt tikai nodokļus maksājoši uzņēmumi. Šajā valstī šajā ziņā sakārtota arī kuģniecības nozare – visiem kuģniecības sfērā strādājošajiem darba devējs sedz apdrošināšanu. Kopumā Somijā uzraudzības iestādes stingri kontrolē darba devējus, lai tie par darbiniekiem atbilstoši parūpētos. Darba drošība ir augstā līmenī, tomēr, ja arī kaut kas atgadās, sistēma ir sakārtota, lai darbiniekam operatīvi varētu segt slimnīcas izdevumus, ārstēšanos un segtu tā saucamās "zilās" lapas. Ir ātrās reaģēšanas brigādes, ugunsdzēsēji, kas brauc, ja darba vietā kas atgadās.

Mārcis stāsta, lai arī veselības apdrošināšana ir sakārtota, bet Somijā medicīnas pakalpojumi ir dārgāki nekā Latvijā. Pats īpaši slimojis neesot, bet par zobārstiem un citiem privātajiem pakalpojumiem medicīnas jomā samaksāt nav lēts prieks. Arī veselības apdrošināšana ir sakārtota. Mārcis neslēpj, ka kompānijā viss notiek oficiāli, ir darbinieku arodbiedrības un tiek uzkrāta arī pensija vecumdienām tāpat kā jebkuram Somijas pilsonim. Arī nodokļu sistēma ir sakārtota, katram jāsedz nodokļu atbilstoši nopelnītajai naudai, nav tādas sistēmas kā Latvijā, kad visi strādā pēc viena nodokļa. Katram strādājošajam piemēro atbilstošu nodokli, ko Somijas valsts aprēķina pēc katra gadā nopelnītās algas. "Nav mums algas kā somiem, bet minimālo slieksni tās pārsniedz, kā arī mums ir piemaksas," saka Mārcis.

Uz jautājumu, vai darbiniekiem, kas strādā pie kruīza kuģu būvniecības, darba devējs nodrošina arī kādas atlaides kruīza braucieniem Mārcis neslēpj: Pats neesmu nekur braucis kruīzā, lai gan esam par cenām informēti, mums – strādniekiem – nav nekādu atlaižu. Mēs esam kādi 4000 strādnieku uz kuģa, tāpēc ir nereāli katram no tiem iedot atlaidi."

Kā ir strādāt Somijā?

Niks ir pieprasīts speciālists, prot darbus, kas ne katram uzņēmumā ir pa spēkam. "Man tas viss patīk un varbūt arī tāpēc izdodas. Jo es tiešām ļoti daudz daru tādas lietas, ko, piemēram, citi kolēģi nedara. Piemēram, līmēju speciālas tapetes, ko ne kurš katrs spēj. Ja panelim ir lieli bojājumi, tad to ir līdzīgi kā automašīnu jānošpaktelē, bet atšķirībā no tapešu līmēšanas mājās, darbā neizmanto līmi, bet papīram jau ir līmplēve," viņš spriež. Ja vienreiz kļūdās, tad viss un papīrs izmaksā ļoti dārgi. Tāpēc to ir būtiski bez kļūdām pielīmēt tā, ka nav nekādu vizuālu liecību par līmplēvi.

Latvietis stāsta, ka, ieejot kuģa kabīnē, ar savu profesionālo aci jau uzreiz redz, kur kuģī panelis, labojot kādu iepriekš pieļautu kļūdu, ir pārlīmēts, bet kur ne. Cilvēks, kurš nav jomas speciālists, to pat neievēros. Viņš pats stāsta – darbs ir jāpaveic tā, lai neredzētu nevienu bojājumu, neviens puteklis nedrīkst būt pagājis apakšā zem paneļa. Uz kuģa no tā ir grūti izvairīties, jo tur ir daudz balkonu un darba procesā, kamēr nenomaina filtrus, rodas stikla putekļi. Taču kajītē viss jāuztaisa perfekti, tas ir ārkārtīgi akurāts darbs.

"Vizuāli jābūt tā, ka cilvēks ieiet iekšā un viss ir nevainojami. Neviens nav gatavs maksāt lielu naudu par it kā kvalitatīvu mantu, kas beigās izrādās brāķis. Pārbaudot kajīti, nedrīkst izmantot gaismu – spīdinot ar lampu. Ieejot kajītē noteiktā apgaismojumā, saulē, ja redzi defektu, tur ir nepilnība, ja neredzi, tad tā nav. Šajā darbā ir nepieciešama ļoti liela precizitāte. Uztraukumā kaut ko darot, var smagi kļūdīties," par iemīļotā darba aizkulisēm stāsta Niks. Viņš neslēpj, ka vairāku gadu gaitā, kurus strādā nozarē, acs ir ietrenēta tik ļoti, ka, ieejot svešā kuģī, uzreiz redz visus defektus. "Profesionāli novērtēju kuģus, redzu, kur kas nav labi. Reizēm nesaprotu, kā ko tādu varēja izlaist cauri testēšanai," spriež Niks, vienlaikus uzsverot, ka transporta un kruīza kuģus savstarpēji nav korekti salīdzināt.

Taujāts par to, kas patīk darbā, Niks neslēpj – patīk viss un varbūt arī tāpēc, ka izdodas. Pats veic ļoti daudz tādu lietu, ko citi kolēģi nedara, piemēram, līmē jau iepriekš pieminētās speciālas tapetes, ko ne kurš katrs spēj. Ja panelim ir lieli bojājumi, tad to ir līdzīgi kā automašīnu jānošpaktelē, bet atšķirībā no tapešu līmēšanas mājās, neizmanto līmi, bet papīram jau ir līmplēve, viņš skaidro – neslēpjot, katra kļūda izmaksā dārgi, jo materiāli nav no lētajiem.

Savukārt darba procesā Nikam visvairāk nepatīk rūsa un mitrums, ar ko uz kuģa nākas bieži sastapties. Tāpat viņam kā daudziem citiem šajā jomā strādājošajiem nepatīk aukstais laiks. Izejot ārā -20 grādos pēc Celsija, pēc sajūtām ir siltāks nekā, atrdoties metāla konstrukcijā, kur temperatūra ir stipri zemāka," viņš stāsta. Šādos apstākļos jāstrādā ar speciālu ekipējumu, darbiniekiem piedāvā arī speciālas sejas maskas, kurus darba devējs nežēlo. Viss nepieciešamais ekipējums strādājošajiem tiek nodrošināts un, kā stāsta Niks, darba devējs ir ļoti pretimnākošs.

Mārcis atzīst, lai nokļūtu darbā, kurš sākas jau sešos, ir jāceļas pēc plkst. 4 rītā. Viņaprāt, būtu jauki, ja varētu maiņu sākt mazliet vēlāk, bet, no otras puses, ir pozitīvi, ka mājās izdodas ierasties jau mazliet pēc plkst. 15. Līdz ar to viņam atliek vēl visa diena, ko varot veltīt savai ģimenei un vakarā vēl paspēt uz volejbola treniņu. Ērti ir arī tas, ka pēc darba var paspēt nokārtot personiskas lietas, piemēram, apmeklēt bankas filiāli vai nokārtot juridiskas lietas. Somi dzīvi pakārto ar domu, ka pēc darba vari paspēt kaut kur izdarīt. "Protams, nav viegli paspēt piecelties piecos no rīta, taču šo gadu laikā esmu jau pieradis. Daudzi somi sāk strādāt plkst. 6. Mēģinām aiziet laicīgi gulēt – desmitos nesanāk, taču vēlams vismaz 11 aiziet gulēt. Mūsu darba grafiks ir piecas dienas nedēļā pa astoņām stundām," stāsta Mārcis.

Makšķerēšana un sports

Uz jautājumu, kādi ir Nika vaļasprieki, viņš neslēpj, ka ar kolēģi labprāt dodas makšķerēt. Pagājušogad, kad viņa bija piešķirtas četras brīvdienas, ar kolēģi devies uz Ālandu salām – vietu, kur arhipelāgs krustojas ar salām. Esot noīrējis mājiņu uz četrām dienām un pilnībā izvēdinājis galvu, nedomājot ne par ko. "No rītiem braucām makšķerēt. Ķērām līdakas, zandartus, foreles. Lašveidīgos Somijā ir vieglāk noķert nekā Latvijā. Līdakas gan viņiem pašiem nav īpašā cieņā, bet man ir draugs, kas vienmēr tās iztīra, sataisa no tām kotletes. Man tās tikai mājās ir jāuzcep. Citreiz vasarā noalgojam māju uz divām dienām un sameklējam kūpinātavu," stāsta Niks.

Viņš neslēpj, ka savas brīvdienas cenšas no sirds izbaudīt, lai būtu atpūties nākamajam darba cēlienam un cenšas tajās nedomāt ne par ko. "Dzīves rutīna reizēm cilvēkus spiež pie zemes. Tāpēc svarīgi pilnvērtīgi atpūsties. Tad esi uzlādēts un gatavs darbam," viņš stāsta.

Savukārt Mārcis divus gadus Somijas komandā spēlēja volejbolu kā vienīgais iebraucējs. "Man iznāk spēlēt volejbolu jau otro un trešo sezonu. Esmu atradis savu veidu, kā realizēties sportā. 2020. vai 2021. gadā atradu komandu un esmu priecīgs par to – mani tur uzņēma ar atplestām rokām," viņš stāsta.

Visvairāk pietrūkst Latvijas ēdiena un kultūras dzīves

Uz jautājumu, kā Somijā pietrūkst tāda, kas ir Latvijā, Mārcis uzreiz atklāj -kultūra, izklaide, kā Somijā nav tādā līmenī kās kā Latvijā. Somijā esot grūti bērniem atrast ārpusstundas nodarbības, stāsta Mārcis, kurš mazajai meitai meklējis dejošanas nodarbības, bet vecākajai – iespējas praktizēt volejbolu. Tāpat viņš novērojis, ka somu dzīve ir vienmuļāka, viņi var sēdēt pie telefoniem un praktiski nekur laukā neiziet. Lai gan, no otras puses, somi brīvdienās labprāt arī izkustas – dodas ārā pastaigās, nūjo un izklaidējas viesnīcās. Arī tur dzīvojošie latvieši brīvdienās dodas atpūsties uz kādu izklaides vietu. Vakarā, izejot ārā ar jaunāko meitu, Salo ielās ir ļoti maz cilvēku. Lielveikali gan esot pilni, somiem ļoti patīk doties iepirkties un tērēt naudu, spriež Mācis. Viņš gan piebilst – nevar viennozīmīgi novērtēt, vai Somijas lielveikalu publika ir vietējie, jo Somijā ir arī ļoti daudz iebraucēju.

Tāpat Mārcim pietrūkst arī Latvijas ēdiens, kāds nav ne nopērkams ne Somijas veikalos, ne kafejnīcās. Nav arī tāda iespēja aiziet uz sabiedrisko ēdināšanu garšīgi pasēdēt. "Somijā ir daudz ātrās ēdināšanas iestādes, arī restorāni, bet nav tā, ka es aizietu turp un izbaudītu šos ēdienus. Šeit pietrūkst Latvijas ēdiena," viņš neslēpj. Kā norāda Mārcis, somu ēdiens ir arī latviešu garšas kārpiņām neierasts – tur maltītē pasniedz, piemēram, salātus, kuri sastāv no arbūza ar apelsīnu un gurķi."Tas viņiem šķiet stilīgi, lai gan paši ir "uzsēdušies" uz kebabiem un picām. Mēs arī tos ēdam," viņš stāsta.

Tāpat Somijā pietrūkst Latvijas bagātīgās kultūras dzīves. "Ja nekustētos un nespēlētu volejbolu, es nezinu, ko darītu. Mājas, darbs, iziešana ārā, brīvdienās kaut kur varam aizbraukt iepirkties. Tāpat ik pa laikam aizejam paēst. Ar bērniem aizbraucam uz "Jump Spice" – lielu  izklaides parku. Praktiski dzīve jau trīs gadus ir apstājusies. Strādā, dari kaut ko, bet nav tas, kas Latvijā. Dzīvi Somijā nevar salīdzināt ar dzīvi Latvijā," atzīst Mārcis.

Kā latviešus uzņem Somijā?

Pret latviešiem nelielā mērā varot just attieksmi kā pret iebraucējiem. Taču uz kompāniju, kurā strādā Niks un Mārcis, tas tikpat kā neattiecas, jo mēs abi esot universāli strādnieki – paveic savu darbu un ir nodibinājuši arī labu kontaktu vietējiem. "No katras kompānijas ar kādu somu jeb tā saucamo supervaizeru [no angļu val. – uzraugu] esam sadraudzējušies. Uz kuģa varētu būt nodarbināti cilvēki no apmēram 50 valstīm," spriež Mārcis.

Mārcis stāsta, ka tāpat kā Latvijā, arī Somijā ir labāki un ir sliktāki cilvēki. Ja kādam no latviešiem ir sliktākas valodas prasmes, jāsastopas ar valodas barjeras šķēršļiem. Tomēr, strādājot kolektīvā ar daudz latviešiem, arī angļu valodas nezinātājam ir vieglāk saprasties nekā somu kolektīvā. Mārcis pats ar vietējiem sazinās angļu valodā, spēj uzdot jautājumus un uz tiem atbildēt. Somu valodas apguve viņam gan vēl esot procesā. Mārcis līdz šim tajā ir iemācījies volejbola terminus. Viņš neslēpj, ka somu valoda ir ļoti grūta. Meitas gan valodu jau prot, vecākā Somijas skolā apmeklē 8. klasi.