Zinātnieki sūdzas, ka valsts piešķirtais bāzes finansējums nozarei ir kritiski zems
Līdzīgi kā plūdu dēļ lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, šobrīd zinātnes nozarē būtu jāizsludina ārkārtas stāvoklis, tā uzskata Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.
Finansiālais nodrošinājums esot tik niecīgs, ka tas arvien vairāk savstarpēji sarīda arī pašus zinātniekus. Izglītības ministrijā nenoliedz, ka bāzes finansējumu zinātnei varētu vēlēties lielāku, tomēr papildfinansējumu zinātnieki paši sev varot sagādāt ar dažādu grantu un fondu palīdzību.
Lielākā daļa zinātnieku ir neapskaužamā situācijā. Valsts piešķirtais finansējums nespēj garantēt pat minimālo mēnešalgu. Tas gan nav nekāds jaunums, tomēr daļa zinātnieku gaidījuši, ka, jaunam gadam sākoties, finansējums beidzot pieaugs, tā vismaz solījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Šajā neskaidrajā periodā zinātnieki, protams, meklēs, kā izdzīvot, un pasaules piedāvājumi ir ļoti atklāti. Eiropas Savienības valstīs vien zinātniekiem ir apmēram 8000 vakanču pilna laika ekvivalentiem darbiem. Vai jūs domājat, ka tas neaizpludinās kādu daļu no mūsu talantīgajiem zinātniekiem prom? Neviena valsts nevar radīt izcilības, ja tai nav fona finansējuma, nav bāzes. Un tā problēma, kādēļ mēs sakām – bāzes finansējumu Latvija ir noplicinājusi un vēl pazeminājusi.
IZM norāda, ka bāzes finansējums zinātnei nav samazināts. Turklāt tiek domāts par paralēlajam struktūrfonda aktivitātēm un dažādiem projektiem. "Mūžīgā problēma un mūžīgas diskusijas auglis pēdējos desmit, piecpadsmit gadus par to, kam tiešām var piekrist, ka nav bijis īsti pietiekams šis te tieši bāzes finansējums, ne pieejamie projekti. Bet es gribu nošķirt šos te divus terminus – samazinājums un nepietiekamība. Ja mēs skatāmies 2018. gadu, tad kopējais pieejamais finansējums papildus ir četri miljoni," uzsver IZM Ministra biroja vadītājs Andis Geižāns.
Latvijā patlaban vieglāk ir tiem zinātniekiem, kuri ir iemācījušies piesaistīt dažādu fondu līdzekļus un izdzīvot no starptautiskiem grantiem.
Ja cilvēks ir izvēlējies zinātnieka karjeru, viņam ir jārēķinās, ka tā ir nedroša karjera, ka tā ir karjera, kur naudu nemaksā tāpat. Tā ir dzīvošana no projekta uz projektu, un, protams tie, kuri var radīt labus produktus, šinī gadījumā es domāju publikācijas, – tie nepazudīs.
Kloviņš gan atgādina, ka struktūrfondu mērķis ir pārvērst jau esošās zināšanas dažādos izgudrojumos un, galu galā, – produktos. Taču lielākā problēma ir tā, ka kādam šīs zināšanas ir jārada un tam neizbēgami ir nepieciešams bāzes finansējums, kas Latvijā diemžēl ir pārāk zems.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
